Šorīt, vāļādamās gultā un malkodama vakarvakar tālredzīgi sagatavoto kafiju, vēroju Emīliju, kura dzenāja pa spilvenu rotaļu peli un laiku pa laikam draudzīgi iekoda man rokā. Maza, gracioza, piemīlīga plēsoņa. Gatava pārtapt no vientulīga, tramīga ielas zvēriņa klīrīgā, koķetā luteklītē. Tik skaista un pašpietiekama, tik dabiska un eleganta. Sapratu, kam gribu līdzināties.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
fanijaVēl pašpietiekamāka ir žurka, turklāt viņas pašpietiekamību var realizēt no malas - būrī iekšā un durvis ciet! Bet nu lab', Tu jau zini, ka teksti par pašpietiekamību priekš manis ir sarkana lupata, jo neuzskatu to par veselīgu rādītāju;)- kriiEs pēdējā laikā esmu tik antisociāla, un mani tik ļoti nomāc visādi komunikācijas bada pārņemti, ne visai patīkami cilvēki, ka sajūsminos par katru, kurš demonstrē citas īpašības.:)