Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Mizantropijas saknes arvien ir riebums pret savu pašas dzīvi. Pret visu to pelnīt naudu, tīrīt māju, pārgurt, paēst, noskatīties ziņas, iegāzties gultā, mosties tumsā no modinātāja zvana, bezspēcīgi šņukstēt, slieties augšā, pelnīt naudu, tīrīt māju...
Pa starpu var izkampt mirkli, lai palasītu, pabučotos, piedzertos, paklačotos. Un apzināties, ka, jā - man vēl nav trāpījies sliktākais variants.
Un tad pienāk brīdis, kad, ejot pa ielu, skaties uz bērneli ratiņos un domā: "Paaugsies, nabaga radījums, pārdzīvos bērnudārzu, skolu un hormonu vētras, kas vien jau ir šausmas, tiks iejūgts darbos un sadzīvē, un tad viņam arī būs pelnīt naudu, tīrīt māju, pārgurt, paēst, noskatīties ziņas, iegāzties gultā, mosties tumsā no modinātāja zvana, bezspēcīgi šņukstēt, slieties augšā, pelnīt naudu, tīrīt māju... Un tā līdz pensijai, marasmam, artrītam, izgulējumiem un agonijai paša pieķēzītos pamperos. Kāda laime, ka viņš pat neapjauš, ka pašreizējais pamperu periods ir labākais viņa dzīvē."
Debestiņ, es taču zinu, ka vairums cilvēku dzīvo vēl nožēlojamāk un garlaicīgāk, nekā es! Ir ļoti daudz tādu, kas lasa vēl mazāk, dara vēl trulāku darbu, nesalīdzināmi daudz vairāk laika pavada iepērkoties, spodrinot un mēžot, kam nav nedz ar ko pabučoties, nedz iedzert, kurus neaicina ciemos un kuri nekad neaizbrauks ne uz vienu no manis apceļotajām zemēm. Un tad man liekas, ka milzu meteors, kas atnāktu un pieliktu spožu nāvīgu punktu visai šai masu nejēdzībai, nemaz ar nebūtu saucams par traģēdiju.
  • Mizantropijas saknes

    pamain` ēdienkarti, vai? :P
  • tas, kā dzīvo vairums, nav mēraukla. arī ne ierastās grāmatās/filmās nodrāztās klišejas, pret kurām nereti mēdz salīdzināt - man labāk/man sliktāk. Tava dzīve veidojas no Tavām sajūtām un pieredzes, no Tavām fantāzijām, sapņiem, mērķiem un to piepildījumu. no Tavām skumjām un asarām. no Taviem smiekliem un siltuma sirdī. tikai tas viss piešķir mūsu dzīvei jēgu un unikalitāti, to dievišķo un neatkārtojamo kvalitāti un baudu, ko nespēj sniegt stereotipiska salīdzināšana vai apkārt blisināšanās un domāšana, kāpēc man nav tā, kā ir cietiem, vai 'ak dievs, cik tas viss ir bezjēdzīgi'. izdzīvot vajag to visu - ar drosmi spēt saskatīt visu krāsu paleti un sajust visu sajūtu gammu. lūk, tā!
    • Brrrr.... Kurā vietā esmu teikusi, ka "gribu tā, kā citiem" vai ka man pietrūkst drosmes paletēm un gammām?
      • ne šeit. es tikai gribēju pateikt, ka ne jau salīdzināšanā un apziņā, ka man vēl nav tas sliktākais variants, ir laime = harmonija un bauda. laime ir sajūta, ka tu dzīvo savu dzīvi un priecājies par iespēju to darīt. labi, es apklustu ...
        • Iespējams, ka Tev ir gana liela daļa taisnības, tikai es neuztvēru sakarību ar manām iepriekš aprakstītajām izjūtām.
          Bet ir jau labi.
  • Man liekas tā - sūdi dzīvē ir noteikti, bet tas, cik labi tu izbaudi labos mirkļus, tas gan atkarīgs no tevis. Un ja sūdi ir šā vai tā, tad jāmēģina maksimāli koncentrēties uz tiem izkamptajiem bučošanās mirkļiem. Galu galā, teātrī jau tev arī nedod atpakaļ naudu tikai tāpēc, ka izrāde tev nepatika.
    Apmēram tāda, no viena Mariņinas detektīva patapināta teorija man ir, un es cenšos pie tās pieturēties.
  • ir daudz cilvēku, kuri dzīvo savādāk,,, un uz tiem tā kā var skatīties un tiekties :)))
    • ...lepni noteica kāda ruda emigrante.;)
      • man apkārt ir cilvēki, kuriem dzīve ir citādāka kā te aprakstīts :))) un arī Latvijā dažus tādus satiku,, kuriem ar ģimeni un darbu viss ir kārtībā ,, citas formulas jau nav :)
        • Ja?
          Man jau liekas, ka "kārtība ar ģimeni un darbu", lai ko Tu arī ar šo vārdkopu nesaprastu, pati par sevi nekādi nevar garantēt noturīgu eiforiju un imunitāti pret bezjēdzīgas rosīšanās apziņu.
          • kārtība ģimenē un darbā ir 3 lietas:
            1) bērns (bērni) - es neteikšu mīļš bērns jo parasti jau tomēr viņš ir mīļš automātiski un bezgalīgi,
            2) cilvēks ,,, kas tevi mīl,, ko tu mīli ,, kas tevi saprot un ir ar tevi kopā ,,, kas ne tiki vārdos bet arī reāli nes tevi munameģī :)
            3) mīļs un radošs un aizraujošs darbs kur pietiekami labi maksā un kur tu realizē savu intelektuālo vai kādu vēl pusi

            es tiešām domāju, ka šīs 3 lietas kopā dod noturīgu eiforiju un bezjēdzīga rosīšanās vienkārši atkrīt :)
            kaukā var iztikt arī ar 2ām vai vienu
            bet bez visām 3ām tikai nindzjas var pastāvēt
            • Ja man šobrīd vēl būtu jārūpējas par bērnu, es vispār sajuktu prātā.
              Ai, labi - tāpat ir simtprocentīgi skaidrs, ka mani un Tavi priekšstati par laimi vienmēr būs ļoti atšķirīgi, un es no tiesas negribu ar Tevi sākt par to diskutēt.
              • vispirms tu raksti: es esmu nelaimīga un visi ir nelaimīgi pēc definīcijas uz šīs planētas :) un pēc tam raksti negribu par to diskutēt :)
                • 1) Es NErakstīju, ka esmu nelaimīga. Es aprakstīju noteikta veida dzīves ritmu, kas, kombinējoties ar dažiem citiem apstākļiem, piemēram, ilgstoši pazeminātu asinsspiedienu, progesterona fāzi un kortizola pārprodukciju, rada noteiktas noskaņas. Un atļāvos paanalizēt šo noskaņu attiecības ar mizantropijas izcelsmi.

                  2) Ar Tevi diskutēt es vispār negribu, jo Tu esi liela, stipra un dzīvo Itālijā, bet es esmu trausla, neirotiska pinkšķe un jūtos slikti pat tad, ja mani argumenti ir stiprāki.;)

                  3) Man vispār ir aizspriedumi pret citu cilvēku piedāvātām laimes receptēm. Bija reiz reklāmas sauklis -"Tas, kas der visam, neder nekam.";)
  • mmm.. kautkas mazuliet atpaziistams..
Powered by Sviesta Ciba