Un vēl man dikti gribējās ierakstīt, ka esmu iepirkusi sasodīti smuku apakšveļu ar cakiņām, bet tad es sabijos, ka vesels bars gudrāku un gaumīgāku cilvēku mani uzskatīs par trulu, glancēto vāku žurnālu ideoloģijas nozombētu radījumu un Rukšānes romānu varoņu īsteno prototipu. Un tad man būs kauns.
Man arī nav naudas, es tērēju to, kas man vēl nav izmaksāta un braucu mīnusos, ka grab. Bet hormoni ir stiprāki par veselo saprātu. Un, davaj, tagad figūrām nemērīsimies, ja?
Pēdējoreiz, kad es Drogās cilāju plauktos sakārtās apakšbiksītes, tur bija dabonami tikai melni, sintētiski stringi. Tas strauji mazināja manu uzticību šim veikalu tīklam.
Jā, un, ja es aizbildināšos, ka nebildējos apakšveļā, nodomās, ka tas ir tāpēc, ka esmu resna, krunkaina un celulītaina. Un manus biklos iebildumus, ka tā nemaz nav, ka es īstenībā esmu smuka, trausla un gracioza, neņems par pilnu. Tāpēc es labāk neko šeit nerakstīšu ne par savu ārieni, nedz par apakšveļu.
Jā, un tagad visi sadomāsies, ka es tik te koķetēju un uzprasos, lai kāds no Cibas fotografējošajiem vīriešiem piesakās mani bildēt, un pēc tam varētu ekshibicionēties. Nekā nebija!:)
Un, davaj, tagad figūrām nemērīsimies, ja?
/elementaaras lietas jaaskaidro uz pirkstiem!/
:)
Tāpēc es labāk neko šeit nerakstīšu ne par savu ārieni, nedz par apakšveļu.
:)