Starp citu, mani neaizvaino tas, ka Latviju uzskata par lēto prostitūtu zemi. Neizjūtu bažas, ka man kāds uz ielas varētu sākt intīmus pakalpojumus prasīt.
Ja es būtu vīrietis, tagad taču nekristu izmisumā, ka mani kāds var noturēt par hokejistu, vai ne?
Ja es būtu vīrietis, tagad taču nekristu izmisumā, ka mani kāds var noturēt par hokejistu, vai ne?
Vispār jāsaka, ka Jūs, cienītais, mani mulsinat aizvien vairāk.
Es apprasījos savai kundzei, vai viņa personīgi ir jutusi, ka pilsētvides kultūra, arī attiecību un saskarsmes kultūra ir mainījusies? -Nu uz to pusi, par ko tiek celtas balsis - pēc Eirorobežu atvēršanas un svešzemnieku caurplūsmas palielināšanās.. Viņa teica "Jā". Agrāk neesot varējusi iedomāties, ka gaišā dienas laikā, tērptai lietišķās biznesbiksēs, ar datorsomu rokās, steidzīgā gaitā dodoties uz ministriju, nākas uzklausīt vairākus iepazīšanās piedāvājumus un piezīmes āngļu valodā. Un tā, ka nepatīkami. Ka agrāk sarunas ar krogos iepazītiem ārzemniekiem bija ar citu slodzi - vispārcilvēciskā vai sadzīviskā līmenī, pēc kurām neseko mājieni. Ka vienkārši vienai pašai apsēsties vasaras kafejnīcā pie cigaretes un kafijas vairs nav iespējams, lai kāds nemēģinātu uzsākt sarunu (da vienalga par ko un kādas vajadzības dēļ). Un nav tā ka viņa mēģinātu atrast pierādījumus tendenciozi izvirzītai tēzei. Vai izturētos un ģērbtos un raidītu daudznozīmīgus signālus.
Vienkārši - ir zudusi uzticības gaisotne. Pateicoties izņēmumiem. Gan šajā, gan svešinieku pusē. Protams, var jau teikt, ka pret tevi izturēsies tā, kā pati ļausi vai pozicionēsi sevi. Bet ne viemēr tas strādā. Ir daļa iebraucēju, kuri šeit uzvedas un arī pret sievietēm attiecas tā, kā nekad neatļautos savā vidē. Un šo uzvedības modeli ietekmē priekštati par še pieņemtām normām un tikumiem.
Vai arī mēs īsti nesapratāmies - es par meitu, tu par kleitu :(