the wind of change
Vasara pamazām aizplūst, atstādama manu apziņu haotisku un difūzu. Man ir mazliet bail no rudens un visa turpmākā. Man riebjas banālā frāze:"Nekas vairs nebūs tā, kā bijis", jo dzīvē taču nav neviena mirkļa, kad viss būtu tā, kā jau bijis. Bet šobrīd man gribas pateikt tieši tā. Nekas. Nebūs. Kā bijis.
Jo es precos.
Jo es precos.
kaut gan tev bija visas iespējas to redzēt. Bet ja godīgi, es kad viņu ieraudziju pirmo reizi tik vien ka varēju , labvakar vietā noelsos - kas par kleitu!!!
un man arī ko tādu vajag!!! tas ir vinīgais, kas man pašreiz trūkst ;o(((
Bet nē, nē, dzēst nekādā gadījumā nevajag, es te tikai prātuļoju.