Kurvjzieža kontemplācijas

krii

23.8.23 22:50

Par folkloru domājot, piefiksēju, ka mūsu kara dziesmas lielākoties ir no sievietes pozīcijas: viņa pavada, pušķo cepuri, gaida, raud, tālumā nepazīst, apkopj kapiņu (protams!!!) utt., utt., bet ko viņi tur paši - pie ugunskura, vai pirms kaujas - to ir daudz mazāk.

• 35 raksta
• ir doma

• krii

  23.8.23 23:51

  

  Vēl mēs zinām, ka Mielavs jauns apņēma līgaviņu un mobilizācijas pavēsti centās iesmērēt citam džekam.

  • Atbildēt
  • Iepriekšējais
  • Diskusija

  • neraate

    23.8.23 23:55

    

    :D

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais

  • zivs

    24.8.23 00:49

    

    Tieši šodien kārtējo reizi iedomājos kāds feispalms latviešiem ir šī dziesma.
    To jānobēdzina visnedzirdāmākajos stūros, un jāapņemās nekad vairs tā nedarīt.
    Deva deviņus citus, glābt sevi vienu.
    
    Saprotu, liecībām jābūt arī par tādu vēsturi, bet kad es redzu cilvēkus viegli šūpojamies ritmā un smaidam...

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais

  • zivs

    24.8.23 05:26

    

    Neesmu interesējies tekstu par autoru, bet ja tas ir Mielavs, tad viņš no sivēnu cepjamā grozāmstieņa var izglābties, pat nezinu kā. Ar ābolu mutē.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • zivs

      24.8.23 05:30

      

      "par tekstu autoru" ir pareizā redakcija.
      (īpaša uzmanība ir jāpievērš labotam tekstam, jo ideja jau saglabājas nemainīgi, bet on-screen jau ir viss mainījies)

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais