Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

[info]krii
23.8.23 22:50
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Par folkloru domājot, piefiksēju, ka mūsu kara dziesmas lielākoties ir no sievietes pozīcijas: viņa pavada, pušķo cepuri, gaida, raud, tālumā nepazīst, apkopj kapiņu (protams!!!) utt., utt., bet ko viņi tur paši - pie ugunskura, vai pirms kaujas - to ir daudz mazāk.
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

  • [info]neraate
    23.8.23 23:30
    Es karāi aiziedams? Ikkatru piektdiens vakaru?

    • [info]krii
      23.8.23 23:38
      Tas piektdienas vakars tāds diezgan nemilitārs. :)

      • [info]neraate
        23.8.23 23:57
        Mēs sitīsim tos utainos pēc tam tos zili pelēkos.. lai Latvju saule nenoriet nekad nekad. Un bija pantiņi kurus pie galda bērnu un sieviešu klātbūtnē nedziedāja, tāpēc nezinu
        Un bija kkas lustīgs par ķiverēm ar puļķīti, neatceros ne melodiju ne tekstu

    • [info]krii
      23.8.23 23:51
      Vēl mēs zinām, ka Mielavs jauns apņēma līgaviņu un mobilizācijas pavēsti centās iesmērēt citam džekam.

      • [info]neraate
        23.8.23 23:55
        :D

      • [info]zivs
        24.8.23 00:49
        Tieši šodien kārtējo reizi iedomājos kāds feispalms latviešiem ir šī dziesma.
        To jānobēdzina visnedzirdāmākajos stūros, un jāapņemās nekad vairs tā nedarīt.
        Deva deviņus citus, glābt sevi vienu.

        Saprotu, liecībām jābūt arī par tādu vēsturi, bet kad es redzu cilvēkus viegli šūpojamies ritmā un smaidam...

      • [info]zivs
        24.8.23 05:26
        Neesmu interesējies tekstu par autoru, bet ja tas ir Mielavs, tad viņš no sivēnu cepjamā grozāmstieņa var izglābties, pat nezinu kā. Ar ābolu mutē.

        • [info]zivs
          24.8.23 05:30
          "par tekstu autoru" ir pareizā redakcija.
          (īpaša uzmanība ir jāpievērš labotam tekstam, jo ideja jau saglabājas nemainīgi, bet on-screen jau ir viss mainījies)
Powered by Sviesta Ciba