![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Klau, vai vēl kādam cilvēkam piemīt tā dīvainā indeve, ka pārgurumā jāraud?
T.i., tur nav nekādu emociju, - ne žēluma pret sevi, ne skumju, ne trauksmes, vienkārši trula fizioloģija - uz mata tāpat kā vemšana, šķaudīšana, menstruācija etc.,: dari, ko darīdams, domā, ko domādams, bet gludā muskulatūra kontrahē un sekrēti tek.
Es reiz mēģināju palasīt kaut kādus populārzinātniskos rakstus fizioloģijā, no tiem sapratu, ka man varētu būt absolūti infantilas smadzenes, jo zīdaiņiem un maziem bērniem ir tā, ka raudāšanas centrs saistīts ar sāpju receptoru; pieaugušam cilvēkam tomēr drīzāk to kairina noteikta emociju intensitāte. Lūdzu, nomieriniet, atzīstieties, ka jūs arī kādreiz esat no noguruma nevis vēmuši vai ģībuši (tādus stāstus es zinu), bet tieši raudājuši!
T.i., tur nav nekādu emociju, - ne žēluma pret sevi, ne skumju, ne trauksmes, vienkārši trula fizioloģija - uz mata tāpat kā vemšana, šķaudīšana, menstruācija etc.,: dari, ko darīdams, domā, ko domādams, bet gludā muskulatūra kontrahē un sekrēti tek.
Es reiz mēģināju palasīt kaut kādus populārzinātniskos rakstus fizioloģijā, no tiem sapratu, ka man varētu būt absolūti infantilas smadzenes, jo zīdaiņiem un maziem bērniem ir tā, ka raudāšanas centrs saistīts ar sāpju receptoru; pieaugušam cilvēkam tomēr drīzāk to kairina noteikta emociju intensitāte. Lūdzu, nomieriniet, atzīstieties, ka jūs arī kādreiz esat no noguruma nevis vēmuši vai ģībuši (tādus stāstus es zinu), bet tieši raudājuši!