Kurvjzieža kontemplācijas

Jā. Un es bieži mēdzu refleksīvi raudāt arī, kad jārunā par kādām emocionālām lietām ar tuviem cilvēkiem - pat ja tas nav nekas nomācošs vai ļoti dziļš, un es negribu un nejūtos tā, ka gribētu raudāt, bet asaras vienkārši tek. Citiem par to parasti ir daudz lielāks satraukums nekā man, jo izskatās, ka traki pārdzīvoju - bet paradoksālā kārtā es šādos brīžos visvairāk raizējos par to, ka lieku citiem raizēties.