Kurvjzieža kontemplācijas

Vīnoti vērojumi

Krāšņais Kurvjziedis

Vīnoti vērojumi

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Cilvēku tieksme pēc vienkāršām nefalsificējamām teorijām ir visražīgākais komposts, kurā diedzēt stulbumu.
  • ups krišjānim vārda diena :D
  • Kopš izeju ārā ar šo saskaros arvien vairāk, pat citādi saprātīgu cilvēku lokā.
  • (Anonīms)
    Piemēram, tādas vienkāršas, nefalsificējamas "teorijas" kā liberālisms, feminisms un psihoanalīze.
    • Nuss, liberālisms gan nav un nekad nav bijusi teorija, tā ir ideoloģija. Feminisms arīdzan ir tuvāks ideoloģijai un metodei, vai vismaz - ārkārtīgi daudzveidīgu, sazarotu teoriju un prakšu spektram. Savukārt, par psihoanalīzes teorētiskajiem aspektiem tev ir pilnīga taisnība.
      • Falsifikācija arī nav nekāda svētā govs. Zinātnes filozofijā tā gana tikusi kritizēta.
        • Un? Tas kaut kādā veidā padara nefalsificējamās teorijas labākas? :)
          • Piemēram, pats Popers uzskatīja (vai vismaz tā saka šis avots), ka
            "[..]it sometimes happens that a theory which is unscientific (because it is unfalsifiable) at a given time may become falsifiable, and thus scientific, with the development of technology, or with the further articulation and refinement of the theory." (No šī šķirkļa par Poperu).
            • Protams, pēc šī sanāk, ka gala beigās falsifikācija tomēr ir tas svarīgākais aspekts (lai arī tā notiek nākotnē).
              Ir arī citi argumenti.
              Ka piemēram, zinātni no nezinātnes atšķir sistēmiskums, nevis falsificējamība. Vai tas, cik labi kāda konkrēta zinātne iederās citu zinātņu mozaīkā. Nemaz nerunājot par dažādiem postmodernistiem un epistemoloģiskajiem anarhistiem, kuri vispār neuzskata, ka kādas zināšanas ir labākas par citām (nepiekrītu).
Powered by Sviesta Ciba