Kurvjzieža kontemplācijas

krii

3.11.19 17:35

Diezgan bieži ar vieglu īgnumu domāju par to, kā cilvēki nenovērtē iespēju strādāt algotu - lai arī cik pieticīga tā alga - darbu tajā pašā nozarē, kurā viņi raksta PhD vai piekopj citus akadēmiskos hobijus.
Jo, lai cik ļoti es nemīlētu savu pašreizējo darbu (pareizāk sakot, atsevišķus tā aspektus), mani ik pa brīdim apciemo sērīga sajūta, ka ar katru tajā pavadīto stundu es degradējos savā nozarē. Un ka ne ar vienu no kolēģiem vai apmeklētājiem man nav iespējas kaut pavirši apmainīties idejām, kas kaut attāli skar manas disertācijas tēmu, ka ikdienā apspriežamās problēmas vienmēr būs gaismas gadu attālumā no manām zinātniskajām interesēm, ka man ir nulle iespēju darbadienas laikā nejauši izdzirdēt pieminam autoru, kura darbu izlasīšana, iespējams, tuvinātu mani maniem akadēmiskajiem mērķiem. Cits leksikons. Citas personālijas. Cita pasaule. Un pasauļu pārslēgšanas slēdzis ar katru nodzīvoto mēnesi skrapst aizvien gausāk.

• 7 raksta
• ir doma

• mala

  3.11.19 19:03

  

  Es ļoti novērtēju (gan ar necilākiem akadēmiskajiem mērķiem šobrīd nodarbojoties)

  • Atbildēt

• snorke

  3.11.19 19:16

  

  Noveertee !

  • Atbildēt

• antuanete

  3.11.19 20:58

  

  Par domu apmaiņu un resursu taupīšanu uz pārslēgšanos taisnība. Bet mana ideja, ka vasarā varēšu darbiņu savienot ar studijām izgāzās, jo nespēju samainīt prioritātes un izbrīvēt vienu dienu nedēļā savām lietām. Kaut kā arī nevar pavilkt papildus intelektuālo slodzi, ja pamatdarbs ir 200+ stundas mēnesī :(

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    3.11.19 21:23

    

    Jā. kaut kā pat brīvdienās arvien retāk šķiet ļoti vilinoši palasīt zinātnisku tekstu...

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais

• shelly

  3.11.19 23:57

  

  Tev vismaz ir slēdži :)

  • Atbildēt

• _re_

  8.11.19 20:51

  

  kas ir Tava disertācijas tēma, zinātniskās intereses virziens?

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    13.11.19 12:03

    

    Filozofija.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais