Šorīt pusmiegā pirms pamošanās sapratu, kāpēc dažādās reliģijās ar totēmisma elementiem (un bez tiem) figurē dzīvnieka dvēsele, kas mirstoša cilvēka garam kļūst par pavadoni ceļā uz viņpasauli.
Tajā neverbālās komunikācijas līmenī, kurš ļauj mums saprasties ar dzīvniekiem (īpaši ar tiem, kurus neēdam), ir daudz kas neapzinātāks, tīrāks, racionalizācijas un artikulācijas nedeformēts un tāpēc patiesāks nekā mūsu saskarsmē ar cilvēkiem.
Ir ļoti grūti verbalizēt to, kā suņi, kaķi un zirgi nolasa mūsu emociju sīkākās nianses. Ir praktiski neiespējami pastāstīt citam cilvēkam, kā nolasīt dzīvnieka mīmiku, iztulkot viņa ķepu, astes, ausu kustības, viņa elpu un balsi.
Mūsu saikne ar dzīvniekiem glabā kaut ko no mūsu saprašanās ar māti, kad pirms dzimšanas vēl bijām viņas klēpī.
Tajā neverbālās komunikācijas līmenī, kurš ļauj mums saprasties ar dzīvniekiem (īpaši ar tiem, kurus neēdam), ir daudz kas neapzinātāks, tīrāks, racionalizācijas un artikulācijas nedeformēts un tāpēc patiesāks nekā mūsu saskarsmē ar cilvēkiem.
Ir ļoti grūti verbalizēt to, kā suņi, kaķi un zirgi nolasa mūsu emociju sīkākās nianses. Ir praktiski neiespējami pastāstīt citam cilvēkam, kā nolasīt dzīvnieka mīmiku, iztulkot viņa ķepu, astes, ausu kustības, viņa elpu un balsi.
Mūsu saikne ar dzīvniekiem glabā kaut ko no mūsu saprašanās ar māti, kad pirms dzimšanas vēl bijām viņas klēpī.
no otras - gadījies redzēt tik daudz "dzīvniekpazinēju un mīlētāju", kuri gadiem esot kopā ar dzīvniekie neiemācās nolasīt vienkāršākos un acīmredzamākos dzīvnieku komunikācijas mēģinājumus. vai arī tulko tos tieši pretēji.
nu, piemēram, tās mātes, kuras grūž virsū sunim bērnu, lai gan suns ir nepārprotamā, acīmredzamā stresā un ir bumba ar laika degli, kad viņš neizturēs un ieķers tam bērnam. bet māmiņai liekas, ka re cik smuki izskatās.
vai arī daudzu ilggadēju zirdzinieku vidē izplatītais mīts par to, ka par zirga prieku vai spriest pēc uz priekšu intensīvi saspicētām ausīm, lai gan parasti tas nozīmē, ka zirgs saskata vai saklausa kaut ko aizdomīgu, kas var kuru katru mirkli rezultēties ar flight reakciju (vai vienkārši apspiestu stresu un tā izraisītām sekām vēlāk)...
bet nu kamēr netiks kā nederīgas atmestas daudzas nostādnes kinoloģijā, tā būs. arī šobrīd ir gana daudz iespēju cilvēkam suni 'apmācīt sargāt' kas būtībā ir treniņš agresijā, ko piedāvā arī kinologi ar pieredzi
man šķiet ka mūsu sabiedrībā ļoti ļoti vajadzīga kāda dzīvniekmīlētāju organizācija, kas stāsta par to, kas vispār ir dzīvnieks (suns, zirgs, kaķis, eksotiskais dzīvnieks, savvaļas dzīvnieks), kā tas uztver pasauli, kā ar to veidot kontaktu un attiecības, bet kamēr lielākā daļa nodarbojas ar glābšanu un būtībā cīnās ar vējdzirnavām, bieži vien pat kaitējot, nekas diži nemainīsies