Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

[info]krii
13.7.18 15:23
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Ceru, ka vismaz cibā nav vairs neviena tik stulba neizglītota ļautiņa, kurš domātu, ka "dzimte kā sociāls konstrukts" nozīmē "jebkurš cilvēks brīvi izvēlas, kuram dzimumam pieder".
Katru reizi, kad soctīklos kam tādam uzduros, man sāk sāpēt kuņģis, baidos drīz iedzīvoties čūlā.
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

  • [info]annuska
    13.7.18 15:56
    Ko nozīmē izdevīgi? Vai pazīsti kādu, kas mainījis dzimumu?

    • [info]krii
      13.7.18 16:07
      Es pazīstu tikai pastarpināti - resp., pazīstu cilvēkus, kuriem labi zināmi/tuvi cilvēki ir šo procedūru veikuši, un man radies iespaids, ka, mainot dzimumu, tieši tās pārmaiņas, kas saistītas ar sociālo konstruktu, ir visgrūtākais posms. Resp., ar bioloģisko līmeni - operācijas, hormoni utt., ir pat vieglāk.

      Bet cilvēki turpina identificēt "sociālais" un "paša iedomātais", kā tādi solipsisti.

      • [info]ctulhu
        13.7.18 16:13
        Tad sanāk, ka vispirms ir psiholoģija, t.i. kā persona jūtas, tad uz tā pamata daļēji maina anatomiju un fizioloģiju (cik prot) un tikai pēc tma ir sociālais konstrukts.

        • [info]krii
          13.7.18 16:30
          Psiholoģiskos aspektus grūti nošķirt no fizioloģiskajiem, jo psihe ļoti lielā mērā ir fizioloģiski determinēta - kaut arī ne pilnībā.

          • [info]ctulhu
            13.7.18 16:32
            Protams, bet cik es saprotu iemesls lai cilvēks/ viņa ārsti aizdomātos par dzimuma maiņas operācijām ir procesi viņa smadzenēs, kuri neatbilst citai perifērai viņa fizioloģijai un anatomijai

            • [info]krii
              13.7.18 16:37
              Droši vien.
              Un tad viņam/viņai nākas adaptēties jaunā sociālā lomā un pa īstam saprast, ko nozīmē "dzimte kā sociāls konstrukts".

      • [info]milda
        13.7.18 16:44
        es citreiz esmu domājusi cik viegli/grūti man būtu kādu paziņu pēkšņi uztvert kā citas dzimtes cilvēku un sākt saukt viņu citā vārdā. es, protams, censtos, jo teorētiski saprotu un distancēti man nav problēmu, ja cilvēki maina dzimti, bet tā pēkšņi arī man būtu pagrūti ar uztveri. Cita lieta,ka tas viss notiek pakāpeniski acu priekšā un ir laiks arī apkārtējiem pieņemt tuva cilvēka dzimuma maiņu. Bet nu cik esmu lasījusi, visbiežāk jau tas arī ir pakāpeniski un ja apkārtējiem nav nolieguma pēc definīcijas, tad kāda vēlmi piederēt pretējam dzimuma laikam var manīt ātrāk un aprast ar domu, pirms notiek ķirurģiskie procesi. Es tiešām ar pozitīvu interesi mēdzu palasīt par Džollijas meitu, kura pagaidām jūtas kā zēns. Kā viņa aug, kur nav bijis šīs noliegums un viņai ir atļauts justies kā zēnam no ļoti maza bērna vecuma bez aizspriedumiem. Un tur man pagaidām izskatās (cik nu var no preses muļķībām izsecināt), ka tā vēlme būt ar citu dzimumu - nu tas nav nedz bērna untums, nedz pārejošs pasākums, bet gan stabila sajūta jau agrīnos bērna gados. Bet nu es te laikam īsti ne pa tēmu sarakstīju.

        • [info]krii
          13.7.18 17:59
          Daļēji arī par tēmu - jo "sociāls" tomēr daudz vairāk ir par to "kā [cilvēku vai ko citu] uztver sabiedrība", nevis "kā cilvēks uztver pats sevi".
Powered by Sviesta Ciba