Kurvjzieža kontemplācijas

Botāniskās žēlabas

Krāšņais Kurvjziedis

Botāniskās žēlabas

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
1. Olīvkoks ir gandrīz pavisam lisijs. Neizsakāmi ciešu par to, ka, spriežot pēc visa, pusotra gada laikā būšu nobendējusi radību, kura bez manis varētu dzīvot savus 1500 gadus, bēdu nezinot.
Iespējams, viņš grib lielāku podu - rudenī noslinkoju pārstādīt, tagad, miera periodā, baidos.
Rasinu pēdēja laikā cītīgi. Substrātu neiekaltēju, cenšos nepārlaistīt.
Ko darīt? Ierakt zem viņa saknēm nevainīgu jaunavu? Laistīt vienradža asinīm?
Esmu izmisumā.

2. Viens no mirtēniem neizskatās labi. Apgriezu nokaltušos zariņus, atklājās bēdīga aina.
Jāpiezīmē, ka abas mirtes laistu, rasinu un vēdinu pilnīgi vienādi. Novietojums uz palodzes identisks. Tomēr viena kuplo, otra - nīkst.
Dzīvo būtņu neizprotamā daba...

3. No lauru pudura pagājušās vasaras kaitēkļu uzbrukumu pārcietusi apmēram trešā daļa.
Apgriežu, rasinu utt., bet šie turpina dvašot melanholiju.
Ja neatradīšu kādu risinājumu, pavasari nesagaidīs arī viņi.
  • izskatas pec neveiksmigas taisnosanas: es tikai tureeju nazi, bet vins pats uzduuraas
  • lauru puduris var iekibernēties līdz februārim martam. manējais tā dara, sākot no septembra sastingst un tad pēkšņi martā sāk dzīt jaunus raženus dzinumus.
    visu laiku cīnamies ar bruņutīm. šobrīd nosacīts miers arī šajā cīņā.
    par mirtēm, pusis no puķubodes, kas pie āgenskalna tirgus, ieteica reizi nedēļā laistīt ar siltu pienu.
  • Vēljoprojām iesaku apgriezt. Savu griežu regulāri aug griezdamies lapas nemet. Pat tie zari kas likās sažuvuši apgriezti izdzina lapas
Powered by Sviesta Ciba