Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Allaž gribas protestēt, kad buržuāzisko kodolģimenes modeli (vīrs, sieva un viņu nepilngadīgie bērni) grib pasludināt par briesmīgi tradicionālu un gandrīz arhaisku. Īstenībā tas ir diezgan jauns, urbāns un, pēc manām necilajām domām, ļoti nepilnīgs veidojums, kura mainīgie panākumi konkurencē ar citām ģimenes formām diez vai jelkad vainagosies ar uzvaru.

Īsti tradicionāla ģimene ir tāda, kurā dzīvo kopā vidēji četras paaudzes, katrā ziņā - ne mazāk par trim. Ja arī tās centrā ir laulāts pāris, tad līdzās viņu bērniem neiztrūkstoši ir arī viena no viņiem vecāki, varbūt pat vecvecāki, kādi neprecētie vai atraitņos palikušie brāļi, māsas, kādi apgādībā paņemti radu bērni, kāds brālēns, māsīca, tante vai onkulis, svainis vai krustbērns utt., utt.

Salīdzinot ar noslēgto kodolģimeni, normālā tradicionālā ģimenē cilvēki ir spiesti nemitīgi rēķināties ar citu paaudžu, vecuma grupu un dažādu dzimumu daudz pilnīgāku pārstāvniecību; ikviens kopš dzimšanas mācās veidot saites ar dažādu temperamentu un interešu cilvēkiem, dalīt teritoriju, separēties, integrēties, tolerēt un stāties koalīcijās.

Esmu par tradicionālām ģimenēm. Nekādi ne par kodolģimenēm.
  • Jā, piekrītu. Bībeliskā metafora par žagaru saišķi kaut vai. Tanī pat laikā piemēram ASV ļoti normāli skaitās atrast labāku darbu otrā valsts galā, sapakot mantas un aci nepamirkšķinot pārvākties. To var optimāli izdarīt tikai kodolģimenes mērogā, tāpēc kodolģimene ir izdevīgāka valstij no ekonomiskā viedokļa. Iespējams arī, ka tieši šāds ģimenes modelis palīdzēja viņiem labāk kolonizēt jauno kontinentu un tāpēc no viņu identitātes skatu punkta tas varētu tikt uzskatīts par tradicionālu modeli.
    • Nu, ne gluži. Kodolģimene ir tipiski urbāns fenomens, industrializācijas blakusprodukts. Tā nostiprinājusies 19. gs. - 20.gs. pirmajā pusē. ASV kolonizācijai būtiskākais laiks tomēr manā ieskatā bija 18. gs.
      Savukārt, mobilitāte kā būtisks faktors darba tirgū ir tikai dažu pēdējo desmitgadu parādība.
      • Arī mazas dzīves platības uzspiež šo modeli. Parasti gan jau heteroseksuāla kodolģimene tiek pozicionēta kā tradicionāla salīdzinājumā ar homoseksuālu kodolģimeni vai viens-vecāks-audzina-bērnu situāciju, kas vienkārši ir pilnīgi cita saruna, citā kontekstā, ārpus tā es neesmu redzējis, ka kāds kodolģimeni lamātu kā tradicionālu.
    • Amerikāņu pieaugušie dzīvo vidēji 18jūdžu attālumā no saviem vecākiem.

      Ar visu 'yay mobilitāte, aci nepamirkšķinot'... tas nenotiek pat tur.

      Pie tam, jo progresīvāks štats, jo vidējais attālums ir tuvāks - lielie attālumi ir tieši lielajos līdzenumos. (jo tur ir divi varianti, vai nu visi kopā, vai LABI TĀLU PROM).

      Valstij galīgi nav izdevīga nukleārā ģimene ar diviem pelnītājiem ar neatkarīgām karjerām tieši šī paša iemesla pēc - diviem career driven kopā pārvākties ir problemātiski. Vajag, lai pelnītājs ir viens un pārējā ģimene asistē, piestrādājot mazāk intensīvus darbiņus. Un tad pie viena var arī savus vecīšus pie sevis paņemt un aprūpēt, jo tāpat jau nopietnu darbu nestrādā.



Powered by Sviesta Ciba