Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Allaž gribas protestēt, kad buržuāzisko kodolģimenes modeli (vīrs, sieva un viņu nepilngadīgie bērni) grib pasludināt par briesmīgi tradicionālu un gandrīz arhaisku. Īstenībā tas ir diezgan jauns, urbāns un, pēc manām necilajām domām, ļoti nepilnīgs veidojums, kura mainīgie panākumi konkurencē ar citām ģimenes formām diez vai jelkad vainagosies ar uzvaru.

Īsti tradicionāla ģimene ir tāda, kurā dzīvo kopā vidēji četras paaudzes, katrā ziņā - ne mazāk par trim. Ja arī tās centrā ir laulāts pāris, tad līdzās viņu bērniem neiztrūkstoši ir arī viena no viņiem vecāki, varbūt pat vecvecāki, kādi neprecētie vai atraitņos palikušie brāļi, māsas, kādi apgādībā paņemti radu bērni, kāds brālēns, māsīca, tante vai onkulis, svainis vai krustbērns utt., utt.

Salīdzinot ar noslēgto kodolģimeni, normālā tradicionālā ģimenē cilvēki ir spiesti nemitīgi rēķināties ar citu paaudžu, vecuma grupu un dažādu dzimumu daudz pilnīgāku pārstāvniecību; ikviens kopš dzimšanas mācās veidot saites ar dažādu temperamentu un interešu cilvēkiem, dalīt teritoriju, separēties, integrēties, tolerēt un stāties koalīcijās.

Esmu par tradicionālām ģimenēm. Nekādi ne par kodolģimenēm.
  • Vecais un nīgrais Viļums domā, ka katram sabiedrības ekonomiskajam (un kā sekas, sociālajam) modelim savs. Tā, ko Tu dēvē par tradicionālo ģimeni, ļoti piemērota ekonomiskajam modelim, kurš Latvijas laukos pastāvēja 19. un agrākos gadsimtos. Faktori visādi - daudz darbaroku, bērnu pieskatīšana, pieredzes nodošana utt. Bet tas jau nenozīmē, ka tolaik cilvēki negribēja savu kaktiņu. Kopš industrializācija valda visur, piemērotāka, liekas, ir tā, ko Tu dēvē par kodolģimeni. Es pieņemu, ka progress (vai regress, atkarībā no pesimisma pakāpes) mums sagādās vēl kādu ģimenes modeli. Kas laikam ir neizbēgami, ekonomiskajam modelim mainoties no industriālā uz... nav ne jausmas kā sauc šo, kurā informācija kļūst par visvērtīgāko preci.
Powered by Sviesta Ciba