Vecais un nīgrais Viļums domā, ka katram sabiedrības ekonomiskajam (un kā sekas, sociālajam) modelim savs. Tā, ko Tu dēvē par tradicionālo ģimeni, ļoti piemērota ekonomiskajam modelim, kurš Latvijas laukos pastāvēja 19. un agrākos gadsimtos. Faktori visādi - daudz darbaroku, bērnu pieskatīšana, pieredzes nodošana utt. Bet tas jau nenozīmē, ka tolaik cilvēki negribēja savu kaktiņu. Kopš industrializācija valda visur, piemērotāka, liekas, ir tā, ko Tu dēvē par kodolģimeni. Es pieņemu, ka progress (vai regress, atkarībā no pesimisma pakāpes) mums sagādās vēl kādu ģimenes modeli. Kas laikam ir neizbēgami, ekonomiskajam modelim mainoties no industriālā uz... nav ne jausmas kā sauc šo, kurā informācija kļūst par visvērtīgāko preci.