Mājas priekšā saziedējušas hostas - manuprāt, vieni no neglītākajiem vēlās vasaras augiem. No visas tuvas un tālās apkaimes nāk kailgliemeži hostas ēst. Pieēdušies viņi nesteidzīgi čāpo pāri taciņai mājas priekšā (ej nu sazini - varbūt īstenībā traucas un auļo, cik vien gļota nes?), un mani neuzmanīgākie kaimiņi viņus samin. Es nē - es vēroju taku un kāpju viņiem pāri. Samīto gliemežu līķi pārvēršas neglītās pūstošās pļeckās, kas momentā apkrīt rijīgu, spindzošu mušu bariem. Arī tā ir vasara.
kriiJā, cilvēki ir ļoti, ļoti dažādi. Es neizslēdzu iespēju, ka pat manu paziņu lokā ir kāds, kurš spēj redzēt auras. Vai saskatīt skaistumu hostās.
hederaTikko ieguglēju, kas ir hostas. Izrādās, man patīk, kā viņas izskatās. :D
neraatesapratu, ka nezinu kas man tajās patīk, bt man tās ir ļoti ļoti mīļas. gan ne tik ļoti lai stātos biedrībā un veidotu kolekciju (ir arī tādi scilvēki Latvijā)