Kurvjzieža kontemplācijas

Mājas priekšā saziedējušas hostas - manuprāt, vieni no neglītākajiem vēlās vasaras augiem. No visas tuvas un tālās apkaimes nāk kailgliemeži hostas ēst. Pieēdušies viņi nesteidzīgi čāpo pāri taciņai mājas priekšā (ej nu sazini - varbūt īstenībā traucas un auļo, cik vien gļota nes?), un mani neuzmanīgākie kaimiņi viņus samin. Es nē - es vēroju taku un kāpju viņiem pāri. Samīto gliemežu līķi pārvēršas neglītās pūstošās pļeckās, kas momentā apkrīt rijīgu, spindzošu mušu bariem. Arī tā ir vasara.