No šogad mirušajām slavenībām visbēdīgāk bija par Umberto Eko un Leonardu Koenu. Pasaule, kurā bija šie abi vecie, gudrie, talantīgie vīri, man patika labāk nekā tā, kāda tā palikusi bez viņiem.
tad norakstu pie atmiņas, žēl gan. pirms pāris gadiem arī pārsteigta uzzināju, ka morgans frīmens vēl ir dzīvs : ), tagad sirds trīc par viņu, un, īstenībā, pēc šī gada, par gandrīz jebkuru
Da kāda tam nozīme?! Kaut vai 150 būtu jau noķeipuši, es skumtu par zaudējumu, jo bija un tagad nav. Tā ir mana pasaule, kura ir kļuvusi šaurāka. Un man ir tiesības uz manām egoistiskajām skumjām. To, ka cilvēki nav mūžīgi, un vecumā virs 80 ir lielākas iespējas nomirt nekā 30 gados, es zināju, jā. Un?
Bovijs, šķiet, objektīvi vairāk ietekmēja mūzikas un vispār popkultūras dzīvi, bet man no viņiem abiem tieši Koens bija personiski tuvāks. Bet par Boviju arī ļoti, ļoti skumji.
To, ka cilvēki nav mūžīgi, un vecumā virs 80 ir lielākas iespējas nomirt nekā 30 gados, es zināju, jā. Un?
Bet par Boviju arī ļoti, ļoti skumji.