Mūsdienās ir sasodīti ērti būt ne-politkorektam. Tādējādi iespējams ar vienu šāvienu trāpīt vismaz diviem zaķiem, kā arī bariņam pāri lidojošu zosu. Līdzko esi savos pārspriedumos iespraudis izteikumu, kas varētu šķist aizvainojošs kādai cilvēku grupai (un tas nudien nav grūti), tevi tūdaļ apvij drosminieka un disidenta aura, jo neesi nobijies stāties pretī baisajai liberastu diktatūrai. Attiecīgi katram, kurš norādīs uz tavām faktu vai argumentācijas kļūdām, mēģinās piesaukt zinātni, vai kā citādi izrādīt nepiekrišanu, varēsi lepni attraukt, ka tie ir centieni sist krustā sirdsapziņas mocekli. Vienlaikus tev garantētas pūļa simpātijas, jo sabiedrības vairākums, protams, vēlas nīst kādas cilvēku grupas un aplaudē katram, kurš šo vēlmi ir artikulējis.
Esiet rasisti, seksisti, ksenofobi un homofobi. Būs vieglāk rakstīt referātus un gozēties uz žurnālu vākiem, nudien!
Esiet rasisti, seksisti, ksenofobi un homofobi. Būs vieglāk rakstīt referātus un gozēties uz žurnālu vākiem, nudien!
Tieši tā - polit(ne)korektums ir lieliska iespēja aizsegties, kad kāds norāda uz tavām (vai tava elka) kļūdām vai apzināti sagrozītiem faktiem. Par to bija šis ieraksts.