Vispār man ir ļoti maz nepārkāpjamu ētikas principu un maz kā tāda, ko es uzskatu par svētu. Tomēr pietiek ar uzticību šīm dažām idejām, lai ik pa brīdim uzrautos uz kāda varaskāra fetišista, kurš (cik ironiski - kura) alktu tās atspārdīt dubļainām kājelēm.
Kad iesūdzēšu Eiropas Cilvēktiesību tiesā, tad gan.:)
Kopējam uz papīra punktos uzrakstāmo principu skaitam jau nav nozīmes, ja katrs no tiem tiek ļoti plaši pielietots, ik pa laikam radot šaubas, vai principi nenonāk pretī elementārai loģikai (nu, vai loģika netiek izlocīta kā tik vajag, ka tik pakļaujas principam).
Bet toties interesanti palasīt.
Cibā taču nesalīdzināmi kolorītāki pārstāvji, kas patiešām izvērsti izklāsta savus viedokļus un pārdomas, nevis tikai iemet fragmentāras emociju atraugas.
Ne jau kolorītumā tas sāls, bet loģikas un man svešu principu kopumā..
Ja cilvēks visādi citādi izsakās ļoti loģiski==tātad, pat ja kaut kas pateiktais izskatās pēc pilnīgas ar pieri skriešanas sienā, tur droši vien sava loģika slēpjas=uzzini šo loģiku, uzzini par jaunu vēl nezināmu domāšanas mehānismu=labāk saproti apkārtējo pasauli.
Tāpēc arī komentārs 'man šķiet, ka tas ko saki ir nepareizi, jo' - lai izprovocētu atbildi 'nē, tas tomēr ir pareizi, jo' - parādot kādu aspektu, ko atšķirīga pasaules redzējuma dēļ es pirms tam pat nespēju iedomāties. (un no otras puses - mēģinājums tieši to pašu dot arī pretī - parādīt aspektu, kuru varbūt pirms tam neiedomājies). Neesi vienīgais cibiņš, ar kuru mēģinu šādos dialogos iesaistīties, tik ka mulsinošākais.
No tiem, par kuriem skaidrs, ka loģikas apakšā nekādas nav, tik kolorīti mētājas no vienas emociju straumes nākamajā, neko arī iemācīties nevar.
Iespējams, kaut kas no tā, kas atstājis agresīva un paštaisna uzbrukuma iespaidu, nebūt tāds nav - tas, protams, priecē. Esmu pasākusi daudz ko uztvert saasināti.
No otras puses - pēdējā laikā (vismaz pēdējos divus gadus) es ļoti reti te ierakstu ko tādu, kas saistītos ar maniem uzskatiem, vērtībām, pārdomām par izlasīto utml. Galvenokārt cibā fiksēju mirklīgas emocijas, kuras parasti izsaukuši privāti pārdzīvojumi un kuru kontekstu var saprast tikai cilvēki, ar kuriem tiekos ikdienā.
Attiecīgi - mēģināt izlobīt no šiem ierakstiem kādus manus uzskatus, kategorizēt un konceptualizēt tos, mēģināt analizēt un iebilst varētu būt visai neauglīga nodarbe. Nekas cits kā mūžīga cīņa ar salmu vīru tur nevar sanākt.
Ceru, ka drīzumā apstākļi mani rosinās patiešām izklāstīt kādas pārdomas vai viedokļus par kaut ko.
Tad arī varēsim padiskutēt.
Lai jauka diena!