Nīgruma progress
Šodien, kad Ričmonds bija pacēlis kāju pie kāda kupla vlkābeles krūma, mums pienāca babulis rāšanās noskaņojumā un izvērsti man apgalvoja, ka koki un krūmi mirstot, ja tiek apčurāti. Baisās vielas, ko satur urīns, apdedzina to saknes. Es viņai ieteicu apdomāt, cik koku un krūmu viņa ir bezsirdīgi nogalinājusi savā mūžā - reizes 50 līdz 70 garākā nekā Ričmonda mūžs, starp citu, - kad gadījies ieskriet pačurāt mežā vai ceļmalas krūmos. Viņa izvalbīja acis un teica, ka nevarot salīdzināt krūmus mežā un krūmus pilsētā. Palūdzu, lai viņa nosauc vismaz divas būtiskākās atšķirības.
Viņa teica, lai es nerunājot blēņas un sāka sūdzēties par nelietīgajiem kaimiņiem, kuri atstāj mašīnas pie mājas - zem citu cilvēku logiem. Piekrītoši māju ar galvu un domāju: "nedoddies, nedoddies, nedoddies..."
Viņa teica, lai es nerunājot blēņas un sāka sūdzēties par nelietīgajiem kaimiņiem, kuri atstāj mašīnas pie mājas - zem citu cilvēku logiem. Piekrītoši māju ar galvu un domāju: "nedoddies, nedoddies, nedoddies..."
- koku skaits uz vienu čurājošu īpatni;
- izčurātais tilpums uz vienu koku laika vienībā.
Bet tas noteikti nav pārmetums, imho, čurāt drīkst brīvi, tikai kakas vēlams savākt :)
man zālājs izskatās pēc NLO piestātnes, jo kucei vajag tikai vienreiz uzčurāt saulainā dienā,lai zāle izdegtu.
babuļiem ir tendence uzzīmēties pie apvāršņa dienās,kad jau tā neslīksti cilvēkmīlestībā. bet es ievelku elpu un soļoju tālāk.
visšvakāk iet skujeņiem, lapu krūmi laikam tik ļoti nereaģē, bet esmu gana redzējusi nogājušus krūmus un barikādes ap krūmiem pie tiem,kam kobeļi mājās.