Kurvjzieža kontemplācijas

Šodien, kad Ričmonds bija pacēlis kāju pie kāda kupla vlkābeles krūma, mums pienāca babulis rāšanās noskaņojumā un izvērsti man apgalvoja, ka koki un krūmi mirstot, ja tiek apčurāti. Baisās vielas, ko satur urīns, apdedzina to saknes. Es viņai ieteicu apdomāt, cik koku un krūmu viņa ir bezsirdīgi nogalinājusi savā mūžā - reizes 50 līdz 70 garākā nekā Ričmonda mūžs, starp citu, - kad gadījies ieskriet pačurāt mežā vai ceļmalas krūmos. Viņa izvalbīja acis un teica, ka nevarot salīdzināt krūmus mežā un krūmus pilsētā. Palūdzu, lai viņa nosauc vismaz divas būtiskākās atšķirības.
Viņa teica, lai es nerunājot blēņas un sāka sūdzēties par nelietīgajiem kaimiņiem, kuri atstāj mašīnas pie mājas - zem citu cilvēku logiem. Piekrītoši māju ar galvu un domāju: "nedoddies, nedoddies, nedoddies..."