Iedomājos, ka pasaulē ir diezgan daudz cilvēku, kuri var gluži vienkārši iegūt augstāko akadēmisko izglītību, lasot grāmatas tikai savā dzimtajā valodā. Interesanti, vai tas nenoplicina viņu verbālo intelektu?
Ja es pareizi nojaušu, Tev likās smieklīgs "verbālā intelekta" lietojums. Man pašai šis jēdziens arī diez ko nepatīk. Vai vari ieteikt ko labāku, ar ko latviski apzīmēt šo: http://en.wikipedia.org/wiki/Linguistic_intelligence ?
Še drusku cits stāsts, ir cilvēki, kuriem šķiet, ka "verbālā inteliģence" ir tīri labs termins, jo visai nekritiski raugās uz vienu konkrētu teoriju, līdzīgi kā daudzi citi, kuriem "ūdens atmiņa" šķiet tīri labs termins, jo ne pārāk kritiski vērtē homeopātiju, piemēram.
Man līdz šim bija radies iespaids, ka tas ir tikai viens no intelektuālo spēju iedalījuma veidiem, nevis atsevišķa teorija, resp., vairāk terminoloģisks nekā pētniecības jautājums. Taču iespējams, ka Tu par šo tēmu esi nopietnāk interesējies un zini daudz vairāk (neironizēju), tāpēc nestrīdēšos.
vecāki man ir stāstījuši par tādiem Krievijas krieviem, kuri, izdzirduši runājam latviski un uzdevuši daudzus jautājumus, beigās secina - skaidrs, jūs runājat tajā pašā krievu valodā, tikai latviski
Vienlaikus - tas ir nepārtraukts treniņš.
oh. bet viņiem diez vai rūp vajadzība prast angliski, lai varētu sekot līdzi jaunākajam savā jomā?