Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Un vēl kas ir raksturīgi Latvijas sabiedrībai (gan jau arī citām Austrumeiropas valstīm, atšķirībā no tā, ko var secināt man pieejamajā informācijā par labklājīgajiem rietumiem) - gan vardarbības upuri, gan varmākas, gan cilvēki ar dažādām atkarībām, cilvēki, kuri nespēj kontrolēt savu agresiju utt. - viņi visi tiek stigmatizēti kā "vainīgie", tādējādi netieši mudinot klusēt un slēpt savu "vainu", bet pieķertam attaisnoties. Taču reāls solis problēmas risināšanas virzienā būtu šīs visas (un vēl citas) definēt kā psiholoģiskas problēmas, kuras apdraud gan pašu, gan apkārtējos. Problēmas, kuras ir iespējams un vajag risināt un kuru risināšanā var cerēt uz sabiedrības atbalstu un saņemt to.
Tas nenozīmē, ka nav jāsoda konkrēti nodarījumi - auto vadīšana dzērumā, darba kavēšana dzeršanas dēļ, miesas bojājumu nodarīšana citam cilvēkam u.c.. Par konkrētiem pārkāpumiem jāsaņem sods, bet vardarbīgajam, atkarīgajam, līdzatkarīgajam un tam, kurš arvien nonāk upura lomā - ikvienam no viņiem būtu jāvar saņemt psiholoģiskā, psihiatriskā, vai narkoloģiskā palīdzība un nepieciešamais atbalsts savas uzvedības koriģēšanai.
  • ir ļoti grūti pieņemt to, ka tāpat dzīvojam, tāpat nomirstam. Skatos uz savu omi un tieši to redzu vijamies cauri visai dzīvei un kaislībai un ezotēriku un dīvainām dziedniecības metodēm: izvairīšanos paskatīties acīs dzīvei un sev. Kur paša neizdarība- tur vainīga karma, kur nejaušība- tur liktens sliktens.
    • Nezinu, man nav grūti, es par to, ja godīgi, īpaši bieži neaizdomājos. Es taču pats varu darīt lietas, kuŗām ir jēga, man nevajag kaut kādu man pāri stāvošu jēgu. Es varu izturēties labi pret līdzcilvēkiem, iepriecināt viņus, darīt lietas, kas iepriecina mani — tas taču viss nav tāpat vien tikai tādēļ, ka mēs visu savā dzīvē nevaram kontrolēt.
Powered by Sviesta Ciba