Dzirdot, lasot par latviešiem kā zemnieku tautu, vienmēr izjūtu sīku aizvainojumu visu citu gadsimtiem ilgo latvisko profesiju vārdā. Kā tad paliek ar zvejniekiem, amatniekiem, muižas ļaudīm, pilsētu strādniekiem: ligeriem, nesējiem utt.?
Daļēji varētu piekrist. Tomēr tam pašam zvejniekam diez vai sociālais statuss bija augstāks, un skaitliski viņu vajadzēja būt diezgan daudz - visā plašajā piejūras joslā diez vai ko jēdzīgu smilšainajā augsnē varēja izaudzēt, ja nu vienīgi kādu kuslu kāpostgalvu, pamatiztiku nodrošināja jūra.
Cik nu atminos palasījusi par Kurzemes piekrasti, tad intensīvi zveja sāka notikt tikai 19. gadsimtā, kad uzlabojās pieejamie rīki un laivas, pirms tam zvejoja pa druskai pašpatēriņam un vienalga pamata iztika bija no lauksaimniecības. Attiecīgi, bija gan tāds "tīro zvejnieku" slānis (pamatā tie, kam nebija saimniecības un zemes), bet māju īpašnieki vienmēr turējuši arī lopus.
(Kaut gan man vispār ir bijis maz kontaktu ar zemniekiem).