Nesen nodomāju, ka Latvijā ir paliels bars blogojošu un citādi virtuāli aktīvu psihoterapeitu, kas visi ir:
a) vīriešu dzimuma;
b) cenšas būt popsīgi, pozējoši, provocējoši;
c) nepārprotami ir ar putniem galvā, un tie viņu putni ķērc baisās nebalsīs.
Sakarīgākais šajā plejādē man šķiet god. Utināna kungs (http://sapnupardeveji.blogspot.com/), jo viņam pagaidām esmu novērojusi tikai vienu mežonīgu un nesavaldāmu kaislību - ar kritiskās domāšanas zobenu sakapāt daudzgalvaino ezotēriskās tumsonības pūķi. Tas ir visnotaļ simpātisks mērķis, tāpēc esmu gatava piedot šim patīkamajam kungam tos zināšanu robus, kas mēdz vīdēt viņa aizspriedumos pret filozofiju un sociālajām zinātnēm.
Lasīsim, redzēsim. Varbūt nekas baisāks neatklāsies un latviešu psihoterapija (vismaz tās maskulīnā daļa) mazliet reabilitēsies manās acīs.
a) vīriešu dzimuma;
b) cenšas būt popsīgi, pozējoši, provocējoši;
c) nepārprotami ir ar putniem galvā, un tie viņu putni ķērc baisās nebalsīs.
Sakarīgākais šajā plejādē man šķiet god. Utināna kungs (http://sapnupardeveji.blogspot.com/),
Lasīsim, redzēsim. Varbūt nekas baisāks neatklāsies un latviešu psihoterapija (vismaz tās maskulīnā daļa) mazliet reabilitēsies manās acīs.
Ja par Utinānu (kura putni acimredzot ir no tās pašas sugas, kā tavējie) un manu attieksmi pret viņu: daudz neesmu lasījusi, bet tas, ko manīju, man radīja iespaidu, ka te ir viens prasts, nevajadzīgi rupjš un iespējams vardarbīgs tēviņš, kuru dzīvē negribētu sastapt. Protams, var gadīties, ka es ļoti kļūdos un vinš ir gatavais cukurdūkulītis, kurā es iemīlētos no pirmā acu skata! ;)
Pēc viņa lekciju apmeklējuma secināju, ka viņš noteikti nav psihoterapeits, kuram es uzticētu savas problēmas. Daudzās jomās stereotipiski priekšstati. Ja kāds izsaka citu viedokli, tad tas tiek diezgan rupji apgāzts.
Neesmu lasījis viņa tekstus, bet klātienē ir daudz patīkamāki psihoterapeiti.
bet- "cilvēka apziņa ir pašapmāns" - tāds izteikums gan liek saausīties, jo kas gan ir tas "pats", kurš sevi māna ar apziņu?