Snorkes pasviestās ziepju operas uzjautrinošā analīze mani ir vēl par solīti pietuvinājusi apjēgai, kāpēc tik daudzas reliģijas un tām līdzīgas metafiziskas sistēmas uzlūko iedalījumu dzimumos kā grēku vai tā sekas, kā atkrišanu no sākotnējās andorgīnās harmonijas, bet seksualitāti kā vienu no potenciāli bīstamākajiem ļaunuma avotiem, un kāpēc Debesu valstībā "nav, ne vīrieša, ne sievietes". Āmen.
manā konfesijā seksualitāte ir Dieva dāvana.
Līdz ar to mans mērķis nav noskaidrot, "kā ir patiesībā", bet gan saprast tos atsevišķos elementus, kuru līdzību, pavirši vērojot, biju pamanījusi.
Te ir īss, nepilnīgs ieskats, kas ilustrē manu domu.
http://what-when-how.com/love-in-wo
Kādā čakluma uzplūdā varbūt kaut kad pameklēšu ko izsmeļošāku.
Es, protams, tagad ārkārtīgi primitivizēju, ceru, ka reliģiju zinātnieki un sociālie antropologi man piedos.