Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Snorkes pasviestās ziepju operas uzjautrinošā analīze mani ir vēl par solīti pietuvinājusi apjēgai, kāpēc tik daudzas reliģijas un tām līdzīgas metafiziskas sistēmas uzlūko iedalījumu dzimumos kā grēku vai tā sekas, kā atkrišanu no sākotnējās andorgīnās harmonijas, bet seksualitāti kā vienu no potenciāli bīstamākajiem ļaunuma avotiem, un kāpēc Debesu valstībā "nav, ne vīrieša, ne sievietes". Āmen.
  • ē, kurā vietā iedalījums dzimumos ir grēks vai tā sekas? Ābrama reliģijās ne, hinduismā ne. Vai arī es šausmīgi kļūdos?
    • Šausmīgi nē, varbūt pat nemaz.:) Galvenais, "kā uz to paskatās", kā jau tas ir visos ar reliģijas hermeneitiku saistītajos jautājumos. Visādu teologu un vecajo domas, protams, arvien dalās.
      Te ir īss, nepilnīgs ieskats, kas ilustrē manu domu.
      http://what-when-how.com/love-in-world-religions/androgynous-myths/

      Kādā čakluma uzplūdā varbūt kaut kad pameklēšu ko izsmeļošāku.
    • Mana pamatdoma bija īsumā tāda, ka daudzās reliģijās, arī Tevis nosauktajās, pastāv vismaz atsevišķi virzieni (herēzes, deviācijas utt.), kas uzskata, ka vienotais dievišķais pirmssākums ir dzimumneitrāls, attiecīgi arī cilvēks vismaz savā sākotnējā projektā tāds ir, bet līdz ar dualitāti, kas paredz arī divus dzimumus, pasaulē ienāk cīņa un ļaunums. Resp. dualitāte un sadalīšanās dzimumos ir atkrišana no sākotnējā ideālā projekta un viens no garīgās prakses mērķiem ir šīs dualitātes pārvarēšana.
      Es, protams, tagad ārkārtīgi primitivizēju, ceru, ka reliģiju zinātnieki un sociālie antropologi man piedos.
Powered by Sviesta Ciba