Runājot par Rieksturu Vadzīti un viņam līdzīgajiem psihopātareitiem (paldies Paulam Bankovskim par asprātīgo parodiju), mani neizsakāmi besī ne tikai konkrētā autora agresīvā mizogīnija, kas jau kļuvusi par ko līdzīgu zīmola logotipam un, cik noprotams, ārkārtīgi uzbudina mazohistiskas un pavirši izglītotas kundzītes, bet arī vulgārā nevērība pret paša izteikumu pamatojumu. Viņš tāds diemžēl nav vienīgais, un reizēm, palasot populāru psihopātareitu publiskās atraugas, pārpilnas ar ezotēriku un nekritiskiem spriedelējumiem, sāk likties, ka psihologa izglītību Latvijā iegūst kādos fenšujistu kursos, ka ne ar kādām pretenzijām uz zinātni tai vispār nevar būt nekā kopīga, ka pietiek tikai ar šarlatānisku nekaunību un vēlmi pelnīt naudu, lai ikviens lohs sevi pasludinātu par psihologu.
Rieksturs Vadzītis viņam savā ziņā tīri vai līdzīgs. Te gan jāpiebilst, ka no "Vadzīša" kunga es tikai vienu lekciju esmu dzirdējusi un neko neesmu lasījusi. Vienas lekcijas ietvaris viņš pamanījās nenonākt pretrunā ar sevi, taču viņam piemita dīvaina prasme atbildēt uz JEBKURU jautājumu.. ar gatavām atbildēm. Tas lika aizdomāties.
Būtu amizanti, ja vien viņš nestrādātu ar dzīviem cilvēkiem un nepiegānītu ar saviem murgiem publisko telpu.
Ai. galu galā, pasaule ir pilna cilvēkiem, kuri alkst, lai viņus kāds noper, samāca dzert čuras vai bariņā noindēties pirms gaidāmā pasaules gala.