Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Runājot par Rieksturu Vadzīti un viņam līdzīgajiem psihopātareitiem (paldies Paulam Bankovskim par asprātīgo parodiju), mani neizsakāmi besī ne tikai konkrētā autora agresīvā mizogīnija, kas jau kļuvusi par ko līdzīgu zīmola logotipam un, cik noprotams, ārkārtīgi uzbudina mazohistiskas un pavirši izglītotas kundzītes, bet arī vulgārā nevērība pret paša izteikumu pamatojumu. Viņš tāds diemžēl nav vienīgais, un reizēm, palasot populāru psihopātareitu publiskās atraugas, pārpilnas ar ezotēriku un nekritiskiem spriedelējumiem, sāk likties, ka psihologa izglītību Latvijā iegūst kādos fenšujistu kursos, ka ne ar kādām pretenzijām uz zinātni tai vispār nevar būt nekā kopīga, ka pietiek tikai ar šarlatānisku nekaunību un vēlmi pelnīt naudu, lai ikviens lohs sevi pasludinātu par psihologu.
  • Lasu un domāju par to, kā Freids būtu lamāts internet-laikos.
    Rieksturs Vadzītis viņam savā ziņā tīri vai līdzīgs. Te gan jāpiebilst, ka no "Vadzīša" kunga es tikai vienu lekciju esmu dzirdējusi un neko neesmu lasījusi. Vienas lekcijas ietvaris viņš pamanījās nenonākt pretrunā ar sevi, taču viņam piemita dīvaina prasme atbildēt uz JEBKURU jautājumu.. ar gatavām atbildēm. Tas lika aizdomāties.
    • Esmu palasījusi viņa blogu - 90% ir viņa paštīksmināšanās un nekritiska ņemšanās ap to, ko viņš dēvē par "savu teoriju", resp., konstruētu simbolisku pasaulīti, kurā darbojas viņa izdomāti principi un kura nereti ir klajā pretrunā ar apkārtējo realitāti. Lieki piebilst, ka šīs pretrunas viņu ne mirkli nemulsina un viņš nebeidz vien uzsvērt, cik viņa "teorija" ir oriģināla un vienīgais iemesls, kāpēc tā nav pietiekami novērtēta Latvijā un pasaulē, protams, ir konkurējošo amatbrāļu maziskā skaudība.
      Būtu amizanti, ja vien viņš nestrādātu ar dzīviem cilvēkiem un nepiegānītu ar saviem murgiem publisko telpu.
      • Par pēdējo teikumu - savdabīga atlase? Jo cik gan tērētam/ai jābūt, lai viņu izlasītu un nolemtu - ō, šis ir tieši tas, kas man vajadzīgs?
        • Viņam ir savs konstantais fanu klubiņš, kuru var daļēji iepazīt, palasot bloga komentārus. Lielākā daļa ir sievietes, kas mani vedina uz visādām pagaidām nestrukturētām pārdomām par sievišķās mizogīnijas saknēm un par to, kāpēc sabiedrībā, iespējams, vienmēr būs noteikta daļa sieviešu, kuras sajūsmām elsos par vīriešiem, kuri viņas brutāli un demonstratīvi nicina. Daļa godīgi atzīst, ka nesaprot tekstus, "jo tie ir pārāk gudri", taču turpina kvēli fanot - iespējams, tie ir izmisīgos līdera meklējumos iestigušie cilvēki, kuri jebkuros apstākļos uzķeras uz pašpārliecinātības (vai iedomības) demonstrējumiem.

          Ai. galu galā, pasaule ir pilna cilvēkiem, kuri alkst, lai viņus kāds noper, samāca dzert čuras vai bariņā noindēties pirms gaidāmā pasaules gala.
      • "konstruēta simboliska pasaulīte" - es to vērtētu vienkārši kā paštruntīgu latviešu prozu (kāda bija lasāma, teiksim, tajā bendes meitiņas vai tml. grāmatā).
        • Es vairāk par intervijās un žurnālu rakstos piesaukto dižo "teoriju", resp., par demonizēto Dievieti, kurai kalpo visi, kuri nepiekrīt autoram un par visa sašķirošanu binārajā opozīcijā.
          • Jā, tas viss viens no otra tālu nekrīt. Smieklīgi turklāt, ka binārismu kā tādu skabargu cita acī viņš pārmet Kažokai.
            • Tas vispār viņam ir ārkārtīgi raksturīgi. Piemēram, viens no viņa jājamzirdziņiem ir atziņa, ka sievietēm raksturīgi uzurpēt upura lomu, lai izmantotu to manipulācijās, taču vairumā viņa paša rakstu kā mūžīgais upuris tiek aprakstīts vīrietis.
Powered by Sviesta Ciba