Vienīgais, ko es gribu - tagad kādu nedēļu palikt mājās, gultā, pārvilkusi segu pār galvu, lukturīša gaismā lasīt kādu biezu grāmatu (piemēram Eko "Ķēniņieni Loannu") un ēst mandarīnus, neatbildot ne uz telefona zvaniem, ne īsziņām, un kaķi lai barojas paši, un puķes lai aplejas pašas.
Ap mani ir ārkārtīgi daudz jauku cilvēku, kurus es mīlu, bet man pietrūkst spēka, un aiz tam arī mana mīlestība kļuvusi viegli drebelīga, izmisīga un pinkšķīga, kam tu tādu dosi, kurš tādu ņems pretī...
Ap mani ir ārkārtīgi daudz jauku cilvēku, kurus es mīlu, bet man pietrūkst spēka, un aiz tam arī mana mīlestība kļuvusi viegli drebelīga, izmisīga un pinkšķīga, kam tu tādu dosi, kurš tādu ņems pretī...
man gandrīz līdzīgi, bet puķes apliet varu, lopiņus pabarot arī, un pastaigājos ar suni
Sen tā nav bijis.
vienreizēji apburbuļojošs izteiciens!! :)))
Tur jau tas astroloģijas skaistums, ka var vismaz prognozēt, ka šis stāvoklis nebūs mūžīgs un kad apmēram beigsies.
Kā reiz teica kursabiedrs: "Neskumsti, Pekausi! Nāks jauni sūdi, šitie aizmirsīsies!"