Kurvjzieža kontemplācijas

krii

21.11.13 10:40

Ja maijā, kas arīdzan ir viens no gada šizofrēnskākajiem mēnešiem, ir jālasa Bulgakova "Meistars un Margarita", kā arī Gētes "Fausts", tad novembra šizai - daudz rāmākai un apcerīgākai - lieliski piedienas Umberto Eko "Rozes vārds" un Emīlijas Brontē "Kalnu aukas".
Noteikti pasaulē ir arī grāmatas ar augusta un februāra garšu, jo arī tie pilnīgi noteikti ir mēneši aiz veselā saprāta robežām, kuros var atklāt kādu burvību. Taču augustos es tikai psihoju, bet februāros lēni mirstu un neko jēdzīgu palasīt nevaru.

• 6 raksta
• ir doma

• tvarj

  21.11.13 10:51

  

  februāris vispār ir tāds mēnesis, par kuru nekad neatceries, kur es biju? ko darīju? kā miegā nogulēts

  • Atbildēt

• nova

  21.11.13 10:52

  

  paldies, es tieši domāju, ko es varētu pārlasīt, un Rozes vārds sen grozījās saraksta augšgalā.
  

  • Atbildēt

• neraate

  21.11.13 10:55

  

  vari pastāstīt man 'Kalnu auku' burvību? esmu mēģinājusi lasīt, bet laikam nekas nesanāca

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    21.11.13 11:00

    

    Nu, tur visi dikti cieš, riebj cits citam un pa vienam mirst nost, turklāt viss tādā gotiskā noskaņā - fonā Anglijas dubļainā ainava un spoki.:)

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • antuanete

      21.11.13 11:48

      

      Es "Kalnu aukas" esmu izlasījusi divreiz, un jau atkal nevaru precīzi atcerēties sižetu un varoņus :) Kaut kas tai grāmatā tāds ir; kad citos literatūras avotos atsaucas uz šo darbu, blisinu acis un nevaru sasiet kopā ar atmiņām par pašas lasīto.

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais

• evy

  21.11.13 11:12

  

  es shkjieleeju uz karu un mieru. man gan tikai angliskaa versija pieejama, taapat krieviski, droshi vien, kaadus paaris gadus naaktos burtot.
  un meistaru un margaritu ka reiz krievu koleegje teicaas atnest. burtosim.

  • Atbildēt