Kurvjzieža kontemplācijas

krii

7.11.13 16:25

Kā nez ir? Vai iespēja, ka vīrietis var ciest, piemēram, no seksuālas vardarbības (tai skaitā armijā vai cietumā, bet ne tikai) un šīs pieredzes pārvarēšanai būtu nepieciešams kāds specifisks atbalsts, arī šķiet ļoti pikanta un apķiķināma, vai arī šī tēma vispār ir tabu?

• 58 raksta
• ir doma

• martcore

  7.11.13 23:57

  

  jaukā honeibī,
  vai tu esi ievērojusi, ka es nekur neizmantoju vārdu loģika, ko tu man vēlies ļoti piekabināt klāt - vnk manas ne īpaši 35 gadu ilgās dzīves laikā ir bijuši piemēri, no kuriem es varu izdarīt kaut kādus secinājumus, taču nedomāju,ka ar šiem piemēriem mēs tagad mērīsimies
  
  es lieliski zinu, ka jūs varat dziļi just un pārdzīvot, taču mēs šajā ziņā esam dažādi - tu nekad nespēsi paskatīties uz pasauli ar manām acīm, es ar tavām. ja tas, ko es rakstu, tiek uztverts kā necieņa pret sievietēm, ja šajā blogā mani interpretē kā fašistisku mērgli, ironizējot par "zemākas struktūras radījumiem" un citu pašizdomātu fantasmagoriju, tas jau ir uz jūsu sirdsapziņas rēķina.(tas ne tev)
  
  pēc manas loģikas,nu, es zinu, kā rīkotos šādā situācijā, un zinu, kā rīkojas citi
  
  

  • Atbildēt
  • Iepriekšējais
  • Diskusija

  • krii

    8.11.13 00:03

    

    Patiešām negribu nevienu aizvainot, bet vai nevarētu būt tā, ka šajā gadījumā nesapratni izraisa nevis dzimumu atšķirības, bet ne visai veiklais vēstījuma formulējums?

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • martcore

      8.11.13 00:13

      

      vēstījums ir pārāk globāls, lai to varētu formulēt vienkārši un pāris teikumos, un apspriestās problemātikas vēstījuma asis ir pārāk nepublicējamas, atvaino, savādāk būtu pavisam cita saruna

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais

  • honeybee

    8.11.13 08:37

    

    Vot tam, ka tu spēj identificēties ar vīrieti, kuram var būt tik slikti, ka ir skaidrs, ka psihiatrs/pašpalīdzības grupa/krīzes centrs nevar palīdzēt, tam es ticu. [un, ja nebūtu ticējusi, tad tu mani būtu pārliecinājis]
    Bet, ja tu man mēģini teikt, ka meitenes to "principā var pārdzīvot" un ka viņām tas nav identitātes slepkavība - tas ir tas punkts, kurā, man šķiet, tu nevari izdarīt jēdzīgus secinājumus iz sērijas "es, džeks, no personiskās pieredzes zinu, kas ar ģevkām notiek". Tieši precīzi tāpat, kā es nevaru uz to paskatīties ar džeka acīm, tu nevari uz to paskatīties ar meitenes acīm.
    
    Man šķiet, ka vispār šajā gadījumā mērīšanās "kuram vairāk sāp" un "kurš vairāk pārdzīvo" ir ne tikai bezjēdzīga (varētu padomāt, ka vispār ir iespējams samērīties, kuram vairāk sāp - pat divu atsevišķu cilvēku sāpes nevar šitā samērīt, kur nu vēl divu milzīgu un daudzveidīgu cilvēku grupu sāpes), bet arī bezgaumīga (t.i., tas netieši implicē "labāk izvarot to, kuram mazāk sāp, nevis to, kam vairāk", par ko, kā tu vari iedomāties, meitenēm ir drusku kreņķis).

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais