Kurvjzieža kontemplācijas

Vot tam, ka tu spēj identificēties ar vīrieti, kuram var būt tik slikti, ka ir skaidrs, ka psihiatrs/pašpalīdzības grupa/krīzes centrs nevar palīdzēt, tam es ticu. [un, ja nebūtu ticējusi, tad tu mani būtu pārliecinājis]
Bet, ja tu man mēģini teikt, ka meitenes to "principā var pārdzīvot" un ka viņām tas nav identitātes slepkavība - tas ir tas punkts, kurā, man šķiet, tu nevari izdarīt jēdzīgus secinājumus iz sērijas "es, džeks, no personiskās pieredzes zinu, kas ar ģevkām notiek". Tieši precīzi tāpat, kā es nevaru uz to paskatīties ar džeka acīm, tu nevari uz to paskatīties ar meitenes acīm.

Man šķiet, ka vispār šajā gadījumā mērīšanās "kuram vairāk sāp" un "kurš vairāk pārdzīvo" ir ne tikai bezjēdzīga (varētu padomāt, ka vispār ir iespējams samērīties, kuram vairāk sāp - pat divu atsevišķu cilvēku sāpes nevar šitā samērīt, kur nu vēl divu milzīgu un daudzveidīgu cilvēku grupu sāpes), bet arī bezgaumīga (t.i., tas netieši implicē "labāk izvarot to, kuram mazāk sāp, nevis to, kam vairāk", par ko, kā tu vari iedomāties, meitenēm ir drusku kreņķis).