Kurvjzieža kontemplācijas

krii

9.8.13 11:29

Reizēm nudien rodas iespaids, ka pārmērīgai emocionalitātei ir daudz, daudz lielāks ļaunuma potenciāls, nekā "saltai bezjūtībai". Ja cilvēkam trūkst empātijas, bet piemīt racionalitāte, viņš var nodarīt ļaunu, tikai kādu savtīgu vai citādi racionālu mērķu vārdā, kas ir visnotaļ prognozējami un tāpēc mazāk bīstami par histērisku plosīšanos, kāda mēdz sagrābt savā varā dažas pārāk jūtīgas, bet ne visai saprātīgas būtnes.

• 6 raksta
• ir doma

• divi_g

  9.8.13 11:35

  Hmm, šajā domā kaut kas ir.

  • Atbildēt

• sarkanvilks

  9.8.13 11:48

  

  klīnisks psihopātijas gadījums

  • Atbildēt

• sirdna

  9.8.13 11:49

  

  Atklāsmes grāmata, 3.nodaļa.
  
  14 Un Lāodikejas draudzes eņģelim raksti: tā saka Tas, kas ir Āmen, uzticīgais un patiesīgais liecinieks, Dieva radības sākums.
  15 Es zinu tavus darbus, ka tu neesi ne auksts, ne karsts. Kaut jel tu būtu auksts vai karsts.
  16 Tā kā tu esi remdens, ne auksts, ne karsts, Es tevi izspļaušu no Savas mutes.
  

  • Atbildēt

• bozena

  9.8.13 11:55

  

  Man liekas, mūsu sabiedrībā emocionalitāte tiek vērtēta pozitīvāk , kā racionālisms, kas parasti dabū apzīmējumu "Salta sirds, salta sirds!" antropologi varētu šo komentēt.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • sirdna

    9.8.13 12:05

    

    Sit, tātad mīl (ģimenes dzīves laimes uzturēšanas gudrība).
    
    Nujā, latvji ir tādi rezervēti pilsoņi. Tādi ir arī, piemēram, japāņi, bet tas ir tādēļ, ka viņiem ir vaidieniņ, cik dziļas kultūras saknes, trīs kilometri dziļas un ar kriņģeli galā. Tādēļ rūpīgi aplūkojiet cilvēku, kurš jūs nupat nepasūtīja erotiskā ceļojumā. Ja jamam ir šķības acis, tas ir japānis un ir kulturāls. Ja acis nav šķības, tad tas ir latvietis saltsirdis.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais

• shelly

  9.8.13 12:36

  

  

  Tu to par mani, ja?!

  • Atbildēt