Nez, 1kārt, Ciba sākotnēji bija pietiekami personiska, lai pagātnes ierakstus gribētos izņemt no internetiem (vismaz viegli pieejamamiem internetiem). 2kārt, nebūt ne visu, ko es savulaik apgalvoju, es apgalvotu arī šobrīd, kas iezīmē vēl vienu daļu dzēšamo ierakstu.
Par 2. daļu - man pašai šķiet ārkārtīgi interesanti palasīt, ko esmu rakstījusi tajos dzīves posmos, kurus nekādi nevaru asociēt ar savu šī brīža personību. Bet pret 1. atkal līdz atslēgas, actiņas utt.:)
Ja pagātni varētu izdzēst tik viegli kā ierakstus dienasgrāmatā..... Piekrītu, arī es to uzskatu par gļēvulību, mēs pieaugam un maināmies, taču pagātni nevar izdzēst un senie ieraksti ir kā atskaites punkts, tās ir tā brīža sajūtas, dusmas un prieki...
nevis dzes, bet ieliek privatai lietosanai :) mana gadijuma: nu ok, iesaistitaas personas butu atsifrejamas oti loti viegli. Jo nu, man kaukt ka liekas, ka es nedrikstu atlauties sis akademiskas lietasl ikt un apspreist publiski, tev taa neliekas ? Tu lasi lekcijas, nevari sadalit kursus, vienu akademiski vajaku profesoru nogremde,,, es nezinu, vai to var likt cibaa publiski, ja visi personaazi zinaami, nezinu
Šoreiz toč ne par Tevi. Un, jā - privātai lietošanai ielikt man šķiet OK.:) Kas attiecas uz Tavu gadījumu, droši vien samazināt pieejamību bija vispareizākais lēmums.
Bet pret 1. atkal līdz atslēgas, actiņas utt.:)
Kas attiecas uz Tavu gadījumu, droši vien samazināt pieejamību bija vispareizākais lēmums.