Ceturtajā Irānā vadāmajā dienā neizturējām un Ahvazas tirgū nopirkām galvā maucamās tūtas (khimarus?), ko veido trīsstūrains auduma gabals, kas sašūts, atstājot brīvu vietu sejai, bet nosedzot kaklu un plecus. Cita iešana! - atviegloti konstatējām. Lakati un šalles nemitīgi jāpiekārto, īpaši braucot autobusā, tie šļanckājas un šļūkalē, raisās vaļā un vērpjas grīstē, bet tūta godīgi visu dienu stāv kā no rīta uzvilkta, tā neburzās, neslidinās un negrasās tevi nobeigt. Jā, jā pavisam nopietni - reiz manu snaudienu autobusā uz Kermanšahu pārtrauca murgs par žņaudzošu lietuvēnu. Atmodusies konstatēju, ka lakata stūris aizķēries starp sēdekli un rokturi. Tūta nekad šādus jokus neizstrādās, turklāt tā lieliski pasargā ausis un kaklu no vēja. Godīgi sakot, es šo jauno garderobes elementu labprāt šad tad izmantotu arī Latvijā, taču visticamāk būšu tam par gļēvu.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
tvarjes vienmer brīnos kā tajos garajos tumšajos paltrakos nav traki karsti?- blondnē, nu stambulā jau maz tādu, kas staigā pilnā ekipējumā - garajā, melnajā paltrakā. standarts ir skaista šalle un garš mētelis vai plašķis, kas visbiežāk ir skaisti pelēks tām smalkajām dāmām, un no dārga auduma, kurš var būt arī ļoti viegls
- kriiStarp citu, ja mēs būtu mazliet ilgāk uzkavējušās dienvidos, es noteikti būtu nopirkusi arī čadru - tieši tāpēc, ka tā var būt arī no viegla un plāna auduma, kas karsē daudz mazāk par plašķi.
- tvarjes droši vien būtu nopirkusi arī tāpat, man traki patīk plandošas drēbes. dārgi vispār tur tādas vidusmēra čadras un hijabi?
- kriiNē, tirgū viss ir ļoti lēti.
- blondnu, internetā arī var nopirkt, pie tam lēti
- tvarjvar, protams, bet tad tam nav pievienotās vērtības - stasta, kā es viņu atvedu, piemēram, no Irānas :)