Šodienas konferencē visuzmanīgāk klausījos referentos par elektroniskās balsošanas iespējamo ieviešanu Latvijā. Īsti gudrāka gan nekļuvu, jo nedz vienas puses argumenti "tas nav droši, tehniski nav iespējams garantēt nedz datu drošību, nedz balsojuma aizklātību", nedz otras - "toties tas ir baigi ērti" netika pietiekami izvērsti. Šobrīd gan vairāk sliecos ticēt, ka drošība un aizklātums ir svarīgāki rādītāji par ērtumu, un man nav īsti pamata apšaubīt Dr.Māra Alberta atsaukšanos uz IBM veiktajiem pētījumiem.
Bet, iemetot papīriņu kastītē, kaut cik redzams un saprotams tas viss ir.
Pašreizējā situācijā, kad praktiski jebkura iecirkņa balsojumi ir pārbaudāmi no A līdz Z, ļautiņi bariem vien tarkšķ par to, ka "saskaita, kā vajag". Savukārt , kā pārbaudīt elektroniskā balsojuma procedūru, saglabājot aizklātību, man nav skaidrs - ja tu pats vari redzēt, ka pēc tava balsojuma pieaug balsu skaits attiecīgajam sarakstam un mainās kandidātu pozīcijas, to var redzēt arī citi - resp., aizklātiba nepastāv.