Vai miesassods vienmēr uzlūkojams kā bargāks salīzinājumā ar to pašu brīvības atņemšanu vai naudassodu? Kāpēc īslaicīgas intensīvas fiziskas ciešanas iedveš lielākas bailes nekā ilgstošas un mazāk intensīvas, piemēram, cietumsods?
Pie kārtīga pēriena nepierod un no kārtīga pēriena ir riktīgi bail, ja tāds ir kādreiz dabūts, kamēr atgriezties cietumā, kad tajā būt ir pierasts, bail nav.
To es vismaz tā pēc savām izjūtām, var jau būt, ka Tev ir pilnīgi savādāk un pērieni pat patīk, lai cik tie spēcīgi būtu;))
Varu visnotaļ drošii apgalvot, ka katru reizi šīs sajūtas tiek izbaudītas pilnīgi no jauna, vienīgā atšķirība ir sitienu spēkā un sišanai pielietotajos materiālos(nu, tur gumijas šļauka, rīkstes, siksna vai siksna ar visu sprādzi utt.).
Nu, es jau teicu, tas subjektīvi, pieļauju, ka Tu, ja katru dienu uzsistu sev pa pirkstu ar āmuru, pēc kāda laika jau būtu pieradis un ar šādu triku varētu izklaidēt viesus ballītēs.
Enivei, interesanti, kādēļ Tu uzskati, ka sodam ir jābūt nevis mainošam, bet gan iebiedējošam? Spriežot pēc "pats gan bieži un pamatīgi tiku pērts bērnībā", iebiedēšana no Tevis paša gribēto uzvedību neizdabūja ārā.
Nu, redzi, mani bērnībā no sirds sita par katru sīkumu, nebija no manis ko izdabūt ārā, tiešam tagad negribētu tikt tā riktīgi nopērts, kamēr cietums vai naudassodi man tādu respektu neiedveš.
Konkrētajā gadījumā tas ir vairāk saistīts ar fizioloģiju un psihofizioloģiju, kas mums visiem +/- ir vienāda, bet, jā, protams, ka neesmu nekāds etalons, esmu gatavs pieļaut, ka ir cilvēki, kuriem tas viss ir pavisam savādāk, gan jau, ka zini veselu žūksni tādu.
Ar to, ka sitienu nodarītās sāpes ir diezgan trulas un ilgi izturamas, ar pērienu izdarītās sāpes ir asākas, pavisam savādākas un daudz grūtāk paciešamas.
Spriežot pēc pārliecinošā salīdzinājuma, Tevi joprojām gan regulāri sit, gan regulāri per.
Enivei, kas tieši ir tas, kas liek Tev novēlēt citiem cilvēkiem tieši _sāpīgāko_ sodu? Un kas liek Tev domāt, ka bailes no sāpēm ir tas, kas attur cilvēkus no likumpārkāpuma?
Par pirmo sadaļu neatbildēšu, uzskatu to par prastu un diezgan neveiklu rupjību, par otro - lai arī pēriens ir sāpīgāks, sišanu kā miesassodu iztēloties nevaru, kā arī neapgalvoju, ka bailes no sāpēm attur no pārkāpuma, gan jau, ka ir arī tādi, kurus naudassods attur no pārkāpuma vai kas tamlīdzīgs. Man ir viedoklis, ka pēriens kā sods ir mazāk cilvēku dzīvei sabiedrībā kropļojošs, nekā cietumsods mūsu cietumos, tas arī viss.
Tu pēkšņi sajuties aizskarts ar apgalvojumu, kura pamatā ir apsvērums, ka cilvēkam ir grūti objektīvi novērtēt fenomenus, kurus atdala ievērojams laika sprīdis? Ļoti dīvaini. Bet nu, kā vēlies, vari to uzskatīt šādu pieņēmumu par rupju.
"pēriens kā sods ir mazāk cilvēku dzīvei sabiedrībā kropļojošs, nekā cietumsods mūsu cietumos" un visu vakaru notikušā cīņa, aizstāvot apgalvojumu "Pie kārtīga pēriena nepierod un no kārtīga pēriena ir riktīgi bail, ja tāds ir kādreiz dabūts, kamēr atgriezties cietumā, kad tajā būt ir pierasts, bail nav"? Ļoti ceru, ka šo jautājumu Tu par rupjību neuzskatīsi, jā.
Nejutos aizskarts, teicu, ka to vienkārši uzskatu par rupjību. Tagad gan sāku domāt, ka rupjība tā īsti nav, jo, ja cilvēkam ir apsvērums, ka pēc ievērojama laika spīža cilvēki aizmirst fizisku sāpju salīdzinošos aspektus, to par rupjību īsti nevar nosaukt, par ko to nosaukt var, nezinu, jo es nē - neesmu aizmirsis, bet tā atkal ir tāda ļoti subjektīva lieta un Tev noteikti piedurknē ir žūksnis citu cilvēku citās pielīdzināmās situācijās, kuri ir aizmirsuši visu ko, ja jau Tev tadi apsvērumi.
Kā jau n vietās teicu, ka tas ir mans subjektīvais viedoklis. Šajā te nosacītajā diskusijā esmu to uzsvēris vairākkārt, speciāli Tev man nav grūti atkārtot vēlreiz - subjektīvs. Piredze subjektīva un viedoklis subjektīvs, pat neuzdrošinos apšaubīt, ka Tev, iespējams, pats baisākais iespējamais sods būtu, piemēram, aizliegt nēsāt ieroci vai gluži otrādi - likt nēsāt beisbola cepuri ar uzrakstu "Rossija".
Man patīk tas, ka Tu arvien vairāk atsaucies uz subjektivitāti, kaut gan diskusijas sākumā savu pieredzi pasludināji par absolūto patiesību, bet pirmajā reizē, kad pieminēji, ka tā var būt subjektīva, nez kādēļ izdarīji to izdarīji, vīpsnājot par tiem, kuriem ir cits viedoklis.
Savukārt nez no kurienes uzpeldējušās ieroču atļaujas un beisbola cepurītes gan ir kaut kā prasti.
Man jau vienkārši šķiet, ka jebkurš pietiekoši izglītots cilvēks automātiski māk atšķirt tēmas, par kurām objektīvās patiesības vienkārši nevar būt, no tēmām, kurās kaut kāda nosacīta objektivitāte ir iespējama, tālab arī neiespringstu, ikkatra teikuma piekša likdams "manuprāt", darīšu tā arī turpmāk, arī vīpsnāšu uz velna paraušanu ikkatru reizi, kad man tas ienāks prātā.
Man nav personiskas pieredzes nedz ar cietumu, nedz ar pērienu, tāpēc es varu tikai teoretizēt, no kā man šobrīd varāk būtu bail. Un, goda vārds, nezinu.
Nu, pats gan bieži un pamatīgi tiku pērts bērnībā, arī līdz asins šķīšanai, jā, gan kādu laiciņu pavadījis stipri ierobežotas brīvības apstākļos, bet kā jau teicu, citiem, iespējams, fiziskas sāpes štrunts vien ir, aber pie brīvības atņemšanas pierod vēl švakāk par grāfu Monte-Kristo.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
To es vismaz tā pēc savām izjūtām, var jau būt, ka Tev ir pilnīgi savādāk un pērieni pat patīk, lai cik tie spēcīgi būtu;))
Palasi sevi kādreiz pats! ;)
Enivei, interesanti, kādēļ Tu uzskati, ka sodam ir jābūt nevis mainošam, bet gan iebiedējošam? Spriežot pēc "pats gan bieži un pamatīgi tiku pērts bērnībā", iebiedēšana no Tevis paša gribēto uzvedību neizdabūja ārā.
Enivei, kas tieši ir tas, kas liek Tev novēlēt citiem cilvēkiem tieši _sāpīgāko_ sodu? Un kas liek Tev domāt, ka bailes no sāpēm ir tas, kas attur cilvēkus no likumpārkāpuma?
"pēriens kā sods ir mazāk cilvēku dzīvei sabiedrībā kropļojošs, nekā cietumsods mūsu cietumos" un visu vakaru notikušā cīņa, aizstāvot apgalvojumu "Pie kārtīga pēriena nepierod un no kārtīga pēriena ir riktīgi bail, ja tāds ir kādreiz dabūts, kamēr atgriezties cietumā, kad tajā būt ir pierasts, bail nav"? Ļoti ceru, ka šo jautājumu Tu par rupjību neuzskatīsi, jā.
Kā jau n vietās teicu, ka tas ir mans subjektīvais viedoklis. Šajā te nosacītajā diskusijā esmu to uzsvēris vairākkārt, speciāli Tev man nav grūti atkārtot vēlreiz - subjektīvs. Piredze subjektīva un viedoklis subjektīvs, pat neuzdrošinos apšaubīt, ka Tev, iespējams, pats baisākais iespējamais sods būtu, piemēram, aizliegt nēsāt ieroci vai gluži otrādi - likt nēsāt beisbola cepuri ar uzrakstu "Rossija".
Savukārt nez no kurienes uzpeldējušās ieroču atļaujas un beisbola cepurītes gan ir kaut kā prasti.