Par ko es jau šogad paguvu pagruzīties
Lūk, ja tā padomā - un šorīt skrienot es tieši tā padomāju - mana dzīve ir vienvienīga pusrealizēto sapņu, plānu un darbu noliktava. Varam iedomāties milzīgu slinkās mātesmeitas pūralādi, kura ir aizsāktu adīkļu un šuvekļu pilna. Adatas pabirušas, valdziņi nobrukuši, šis tas restaurējams, kas cits atkal neglābjami kožu saēsts. Bet, sasodīts, cik vezumu fantastiski krāšņu zeķu, villaiņu un galdautu te būtu sanācis - kādos trijos, četros mūžos, kas būtu vajadzīgi, lai to visu pabeigtu!
Ja puskoku lēkšana būtu olimpiskais sporta veids, es droši varētu pretendēt uz medaļām - bez trenēšanās, ar dabas doto talantu vien!
Ja puskoku lēkšana būtu olimpiskais sporta veids, es droši varētu pretendēt uz medaļām - bez trenēšanās, ar dabas doto talantu vien!