Par izaicinājumiem
Viens no derdzīgākajiem japīšu un vairs ne tik jauno karjeristu žargonvārdeļiem ir izaicinājums. Tas parasti tiek izrunāts, atšiepjot zobus platā kvaziamerikāniskā smaidā. Mums, jaunajiem kapitālisma celmlaužiem, nav problēmu, nav nepatikšanu, mēs nesabrūkam un neatzīstam, ka nu ir sūdi, mēs, pozitīvās domāšanas sazombētie vonnabī amerikāņi, visur saskatām izaugsmes iespējas, mēs esam lasījuši Deilu Kārnegiju un gājuši uz NLP kursiem, mums katra šaize ir izaicinājums!
Lūk, ja manā vietā būtu īstena Uzvarētāja, viņa, atgriezusies mājās un atrazdama kaķa apvemtu dīvānu, neķertu pēc lupatas, krieviskas rupjības zem deguna šņākdama. Viņa iestarotos kā kinozvaigzne L'Oreal šampūna reklāmā. Jo te taču ir reāls izaicinājums arī šovakar pierādīt, ka esmu ideāla mājsaimniece, vai ne?
Lūk, ja manā vietā būtu īstena Uzvarētāja, viņa, atgriezusies mājās un atrazdama kaķa apvemtu dīvānu, neķertu pēc lupatas, krieviskas rupjības zem deguna šņākdama. Viņa iestarotos kā kinozvaigzne L'Oreal šampūna reklāmā. Jo te taču ir reāls izaicinājums arī šovakar pierādīt, ka esmu ideāla mājsaimniece, vai ne?