Kurvjzieža kontemplācijas

Kas attiecas uz skriešanu

Krāšņais Kurvjziedis

Kas attiecas uz skriešanu

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Tāpat vien, lai neaizmirstas, atzīmēšu pati sev, ka man zudusi ticība visiem tiem rakstoņiem, kas anorektisko beibju žurnālos a'la "Shape" un arīdzan visādos portālos pauduši vēsti, ka maratonam iespējams uztrenēties astoņu nedēļu laikā - arī tad, ja cilvēks iepriekš nav regulāri skrējis. Nē, nu varbūt,ka viņu mērķauditorija ir 18-20 gadīgi jaunekļi, kam vecāki atslēguši internetu un kas līdz šim skolā bijuši labākie sporta stundās... Taču par sevi es zinu jo skaidri - ja es tagad sāktu trenēties maratonam, man ar astoņām nedēļām būtu krietni vien par īsu, vai arī tas maratons man noslēgtos akurāt kā tam pašam pirmajam skrējējam (atļaušos atgādināt - atskrēja, pateica "Mūsējie-čempioni!" un nogāzās beigts). Ja maijā, jūnija sākumā man vēl šķita, ka pa šo vasaru es varētu sagatavoties pusmaratonam, tagad esmu ieskatījusies patiesībai acīs - nevarētu vis! Nē, tas ir - kaut kā jau es to 21 kilometru noskrietu gan, - aptuveni trīsarpus stundās, domājams, - taču uz mājām kādam mani būtu jāstumj ratiņkrēslā, divas dienas es nekāptu laukā no gultas, bet ceļu un potīšu locītavas nāktos nomainīt pret kādiem tur implantiem.
Nu ko, talanta trūkums ir kompensējams ar darbu. Ilgstošu darbu. Pacietīgu darbu, jā, jā. Un šis jaukais pasākums http://www.marathondumedoc.com/ varēs gaidīt mani vēl dažus gadus.
  • Es domāju, ka rakstus par iespēju MARATONAM uztrennēties astoņās nedēļās raksta cilvēki, kas skriešanu ir redzējuši labākā gadienā pa TV. Tas nav iespējams. Un pat pusmaratonam nav iespējams (mana supersportiskā kolēģe, kas regulāri skrien, orientējas, laivo, riteņo un vēl nez ko dara, pēc pusmaratona vairākas dienas pa trepēm pārvietojās bez maz sāniski)...
  • umm, no pieredzes... maratonam pieteicos x gada jūlijā un maratons bija paredzēts x+1 gada maija beigās.. tā kā man ir divas sliktas/labas īpašības - slinkums un labi trenēta sirds, ko es nereti nomoku (vairs jau ne, bet senāk) ar visādiem bezjēdzīgiem pusmaratoniem. Bet nu jāatzīst, aiz muguras ir savi desmit-padsmit treniņu gadi. Mana reakcija uz rakstiem ir līdzīga kā jums. Un atgriežoties pie trenēšanās maratonam, novembra beigās man likās - nupat ir vakars un ir kautkas jādara, 3-4x nedēļā 5-9km un 3 mēnešus pirms maratona ar pāris nedēļu atstarpēm garie treniņi, līdz 30km. Nu es netrenējos rezultātam, es to darīju lai nesastaptos ar slaveno nāves punktu vai problēmām pēc finiša. Nu galu ģalā man veselība ir dārga. Trenēšanās laikā izlasīju pāris maratona trenēšanās padomu grāmata, ko man vīra onkulis, ilggadējs maratonists ieteica. Tur vairākās vietās bija minēts - nu tehniski pieveikt to distanci ir pa zobam praktiski jebkuram veselīgam cilvēkam, bet lai Dievs stāv klāt pēc tam.. un tur es piekrītu, jo recovery ir būtisks, jo vairāk treniņu bijis, jo labāka atjaunošanās organismam. un kāda gan var izveidoties 8 nedēļu laikā sapratne par organisma atjaunošanos????? nemaz nerunājot par sporta dzērienu izmēģināšanu, kā arī kāda pārtika, dzēriens kurā slodzes brīdī kārojas (jo maratona laikā, labas organizācijas gadījumā, ir pieejamas dažādas uzkodas - buljons, vīnogu cukurs (fruktoze), kola, banāni utml.) vai organisms to panes. Nu es zinu, ka izdarīt to var, bet nākamreiz es daudz nopietnāk tam pieiešu, pat ar savu pieredzi. 8 nedēļas, ph.. bet tev lai veicas :)! Taču, cik noprotu jau kāds skriešanas gads tev ir aiz muguras? Man liekas, ka sporta laboratorijā pārbaudot savu sportisko sagatavotību un ar dažiem ieteikumiem pat ar gadu treniņiem vajadzētu būt tīri ok :))!
    • Paldies.
      Kaut cik regulāri skrienu kopš decembra, pirms tam bijusi vairāk tāda niekošanās.
      Bet nu jā - ja esmu noskrējusi vairāk kā 32 km nedēļā vai vairāk kā 15 km vienā piegājienā, jūtu, ka ir bijis par daudz - gan locītavām, gan imūnsistēmai.
Powered by Sviesta Ciba