Kurvjzieža kontemplācijas

umm, no pieredzes... maratonam pieteicos x gada jūlijā un maratons bija paredzēts x+1 gada maija beigās.. tā kā man ir divas sliktas/labas īpašības - slinkums un labi trenēta sirds, ko es nereti nomoku (vairs jau ne, bet senāk) ar visādiem bezjēdzīgiem pusmaratoniem. Bet nu jāatzīst, aiz muguras ir savi desmit-padsmit treniņu gadi. Mana reakcija uz rakstiem ir līdzīga kā jums. Un atgriežoties pie trenēšanās maratonam, novembra beigās man likās - nupat ir vakars un ir kautkas jādara, 3-4x nedēļā 5-9km un 3 mēnešus pirms maratona ar pāris nedēļu atstarpēm garie treniņi, līdz 30km. Nu es netrenējos rezultātam, es to darīju lai nesastaptos ar slaveno nāves punktu vai problēmām pēc finiša. Nu galu ģalā man veselība ir dārga. Trenēšanās laikā izlasīju pāris maratona trenēšanās padomu grāmata, ko man vīra onkulis, ilggadējs maratonists ieteica. Tur vairākās vietās bija minēts - nu tehniski pieveikt to distanci ir pa zobam praktiski jebkuram veselīgam cilvēkam, bet lai Dievs stāv klāt pēc tam.. un tur es piekrītu, jo recovery ir būtisks, jo vairāk treniņu bijis, jo labāka atjaunošanās organismam. un kāda gan var izveidoties 8 nedēļu laikā sapratne par organisma atjaunošanos????? nemaz nerunājot par sporta dzērienu izmēģināšanu, kā arī kāda pārtika, dzēriens kurā slodzes brīdī kārojas (jo maratona laikā, labas organizācijas gadījumā, ir pieejamas dažādas uzkodas - buljons, vīnogu cukurs (fruktoze), kola, banāni utml.) vai organisms to panes. Nu es zinu, ka izdarīt to var, bet nākamreiz es daudz nopietnāk tam pieiešu, pat ar savu pieredzi. 8 nedēļas, ph.. bet tev lai veicas :)! Taču, cik noprotu jau kāds skriešanas gads tev ir aiz muguras? Man liekas, ka sporta laboratorijā pārbaudot savu sportisko sagatavotību un ar dažiem ieteikumiem pat ar gadu treniņiem vajadzētu būt tīri ok :))!