Kurvjzieža kontemplācijas

Filologi, lejiet gaismu!

Krāšņais Kurvjziedis

Filologi, lejiet gaismu!

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Viena no daudzajām latviešu gramatikas mīklām, ap ko esmu kopš bērnības lauzījusi prātu visvisādos lauzienos, ir instrumentāļa locījums.
Tātad locījums, kurā iekomplektēta prepozīcija "ar", un kurš deklinējamajam vārdam vienskaitlī piekarina akuzatīva, bet daudzskaitlī - datīva galotni. Līdzīgi notiek arī gadījumos, kad vārdam jāatbild uz jautājumu: "uz ko?", taču - atšķirībā no "ar ko?" - šāds jautājums atsevišķu locījumu neizpelnās. Neskaitāmie gadījumi, kad prepozīcijas lietojums prasa vienskaitļa ģenitīva un daudzskaitļa datīva galotnes (piem., virs, zem, pie...un dažas buntītes citu), vispār netiek apskatīti.
Ar ko gan "ar ko?" izpelnījies savu instrumentāli?
  • Tos locījumus gan varēja savādāk nosaukt, izdomā kaut kādus gejiskus nosaukumus lietāmun tad liek mācīties. Es vēl kopš pirmās klases ar šausmām atminos saskaitīšanas īpašības - asociatīvā un distributīvā. Nav ne jausmas kura ir kura (es nepazītu saskaitīšanas asociatīvo īpašību pat ja tā nokrāsotos sarkana, lēkātu pa klavierēm un aurotu:"I em bek in taun!"), bet atminos mokas, ar kādām iekalu šos bezjēdzīgos stulbvārdus.
Powered by Sviesta Ciba