Kurvjzieža kontemplācijas

Filologi, lejiet gaismu!

Krāšņais Kurvjziedis

Filologi, lejiet gaismu!

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Viena no daudzajām latviešu gramatikas mīklām, ap ko esmu kopš bērnības lauzījusi prātu visvisādos lauzienos, ir instrumentāļa locījums.
Tātad locījums, kurā iekomplektēta prepozīcija "ar", un kurš deklinējamajam vārdam vienskaitlī piekarina akuzatīva, bet daudzskaitlī - datīva galotni. Līdzīgi notiek arī gadījumos, kad vārdam jāatbild uz jautājumu: "uz ko?", taču - atšķirībā no "ar ko?" - šāds jautājums atsevišķu locījumu neizpelnās. Neskaitāmie gadījumi, kad prepozīcijas lietojums prasa vienskaitļa ģenitīva un daudzskaitļa datīva galotnes (piem., virs, zem, pie...un dažas buntītes citu), vispār netiek apskatīti.
Ar ko gan "ar ko?" izpelnījies savu instrumentāli?
  • Iemesls ir vēsturisks un saskatāms tikai vēsturiskajā gramatikā. Re, leišiem vēl saglabājušās instrumentāļa galotnes, bet latvieši tās ir novienkāršojuši tā, ka sakrīt ar citām.
Powered by Sviesta Ciba