Kurvjzieža kontemplācijas

Filologi, lejiet gaismu!

krii

22.4.09 22:42

Viena no daudzajām latviešu gramatikas mīklām, ap ko esmu kopš bērnības lauzījusi prātu visvisādos lauzienos, ir instrumentāļa locījums.
Tātad locījums, kurā iekomplektēta prepozīcija "ar", un kurš deklinējamajam vārdam vienskaitlī piekarina akuzatīva, bet daudzskaitlī - datīva galotni. Līdzīgi notiek arī gadījumos, kad vārdam jāatbild uz jautājumu: "uz ko?", taču - atšķirībā no "ar ko?" - šāds jautājums atsevišķu locījumu neizpelnās. Neskaitāmie gadījumi, kad prepozīcijas lietojums prasa vienskaitļa ģenitīva un daudzskaitļa datīva galotnes (piem., virs, zem, pie...un dažas buntītes citu), vispār netiek apskatīti.
Ar ko gan "ar ko?" izpelnījies savu instrumentāli?

• 24 raksta
• ir doma

• kemune

  23.4.09 09:51

  

  ir jau mums arī šur tur, piemēram, vārdu savienojumā "vienis prātis" ir instrumentālis

  • Atbildēt
  • Iepriekšējais
  • Diskusija

  • krii

    23.4.09 15:33

    

    Bet tas neatbilst paradigmai, kāda mums dota pamatskolas mācību grāmatās - tur instrumentālis raksturots tikai kā locījums, kurā vārds atbild uz jautājumu "ar ko?" un kā piemēri minēti "ar galdu", "ar matiem" utml.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • kemune

      23.4.09 16:26

      

      tieši atbilst, ar ko - vienis prātis, ar vienu prātu, vienprātīgi. ne jau vienmēr jautājuma prievārds ir jāiekļauj atbildē. uz kurieni? - augšup.

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais

    • kemune

      23.4.09 16:28

      

      par vidusskolas grāmatām, protams, piekrītu, tur nav jautājumu

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais
      • Diskusija

      • krii

        23.4.09 16:35

        

        Nu ja!

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais