šodien gribas ar visiem kasīties. sēž, vot, iekšā.
ejo? kā ir ar tām lietām, ko gribas atkārtot, jo pirmoreiz bija baigi labi? ir vērts..? lai nu kā - šitā es izlasīju grāmatu divreiz pēc kārtas un tikko pārnācu no teātra. taisnību sakot, izrādei pārdzīvoju līdzi pat vairāk, kā pirmajā reizē.
šīs nedēļas noslēguma izceļos ar izcili jocīgiem lēmumiem un darbībām. vismaz man liekas, ka citiem liekas, ka tas ir traki. it kā vajadzētu būt tā kā vienalga, bet nu.. tajā konkrētajā brīdī man tas likās ļoti piemērots situācijas risinājums. un tas galvenais. cilvēki vispār par daudz ceļo laikos, nu, pa domām. tas tā pat kā ieraugot ābolu, to, bez liekas domāšanas apēst un pēc tam sākt domāt, vai kāds cits negribēja un ko teikt, ja kāds jautās, līdz kamēr esi nonācis pie domas, kur lai sadabū kaut ko vietā.
divas lietas, ko es nespēju un liekas, arī nespēšu ir dejot un būt egoistskai, tas ir domāt vairāk par sevi, nekā citiem. un apvainoties. nu tā - pa īstam, līdz kaulam.