kramers

Zini, Petrovič, varu Tev atgādināt, kāpēc tiki atfrendots. Dēļ Tava lieliskā puksta, par to, ka dažas sievietes tikai iedomājoties, ka viņām ir humora izjūta. Droši vien, ka man patiešām tās nav, ja jau „smalkus jokus” no sērijas: „Tavi teksti ir stuuuuulbi, jo pēc looooģikas likumiem...” neuztveru kā jokus, bet gan nūģiskus uzbraucienus.
Un Tev, Krāmer, arī varu atgādināt, kā notika atfrendošana. Tu biji tas, kurš pirmais mani atfrendoji ar tekstu, ka es pēdējā laikā rakstot garlaicīgi un pesimistiski. Es savukārt vienmēr esmu ļoti pretimnākoša – ja cilvēkus apgrūtina mana klātbūtne, savācu mantiņas un tinos. Nesaprotu tikai, nahuj Tu mani atkal piefrendoji? Būtu labāk nopircis biļeti uz cirku, ja jau Tev vajadzīgs optimisms un izklaide.
Un vispār es nesaprotu, ko tādi smalki un visādi citādi izcili kundziņi, kā Jūs abi vai teiksim – Dunduks, meklējat manā tizlajā žurnālā? Nafig laiks jātērē, iemācieties labāk tamborēt vai izšūt. Oder kādu lata romānu izlasiet. Vai „Dziednieku” pašķirstiet. Vis kāda jēga būs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Paldies par atgādinājumu. Es ļaunu prātu neturu, tāpēc biju aizmirsis :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu kāpēc gan lai Tu turētu ļaunu prātu - uzdirsi taču Tu man, nevis es Tev:))))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Diktan patētiski. Ne nu dirsu, nekā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ak, jā, tas bija elitārs un smalks joks, kuru es idiote nesapratu. Secinājums viens - nevajag kontaktēties ar idiotiem. Ceru, ka Tu vairāk tādas kļūdas nepieļausi. Paldies par uzmanību.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es neapgalvoju, ka tas bija pats labākais joks kopš Noasa laikiem, bet vai ir vērts par to tik ļoti iespringt, ja šajā diskusijā pieminētā publika speciāli virsū parasti nebrauc un tālāk par rimtu apcelšanos neiet?
Un vai Tu pati vienmēr esi tik taktiska, kā no citiem sagaidi? Tev nekad negadās pat netīšām kādu aizskart, nerunājot jau par uzbraukšanu? :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu bet es taču saku - nevajag kontaktēties ar idiotiem, tb mani šajā gadījumā. Jo sevišķi, ņemot vērā to, ka es esmu neaudzināta, rupja un prasta.

Vai es gadījumā drīkstēšu izvēlēties lietas, ko ņemt ļaunā, lietas, par kurām smieties, lietas, par kurām priecāties vai bēdāties? Vai man tomēr katru reizi ir jājautā kādam, kā man konkrēti uz kaut ko reaģēt? Oder man arī tos, ko piefrendot/atfrendot nav tiesības pašai izvēlēties, bet ir kādam jājautā? Un kuram gan? Kurš tad ir tas viedais visos gadījumos?
Bet zini, nē, es laikam tomēr turpināšu izlemt pati.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Šajā konkrētajā diskusija Tu biji tā, kura izvēlējās piedalīties. Ja kas :)
Un es arī pats izvēlēšos tēmas, kuras apspriest :))

(Reply to this) (Parent)