Vai es gadījumā drīkstēšu izvēlēties lietas, ko ņemt ļaunā, lietas, par kurām smieties, lietas, par kurām priecāties vai bēdāties? Vai man tomēr katru reizi ir jājautā kādam, kā man konkrēti uz kaut ko reaģēt? Oder man arī tos, ko piefrendot/atfrendot nav tiesības pašai izvēlēties, bet ir kādam jājautā? Un kuram gan? Kurš tad ir tas viedais visos gadījumos?
Bet zini, nē, es laikam tomēr turpināšu izlemt pati.